Šosestdien pēc izrādes «Ar būdu uz baznīcu» baušķeniekiem būs iespēja dzirdēt leģendāro latviešu rokgrupu «Credo».
Šosestdien pēc izrādes “Ar būdu uz baznīcu” baušķeniekiem būs iespēja dzirdēt leģendāro latviešu rokgrupu “Credo”.
Šī uzstāšanās zīmīgi sakrīt ar žurnālistes Andras Alksnes izdevniecībā “Poligrāfijas infocentrs” klajā laisto grāmatu par “Credo”. Izdevumā stāstīts par grupas vēsturi, kas sākusies Liepājā, pateicoties mūziķim Valdim Skujiņam. Viņš kopā ar Aivaru Liepiņu, Gintu Burkēvicu un Verneru Bokumu izveidoja “Credo”. Grāmata ir vēstījums par cilvēkiem, kas grupas leģendu padarījuši īpaši spilgtu.
Tas sākās pirms 34 gadiem, kad 1974. gada beigās Valdis Skujiņš pameta grupu “Līvi”. Dažu mēnešu laikā izdodas izveidot jaunu grupu, kas spēlē Liepājas restorānos. 1978. gadā grupa iepazīstas ar Raimondu Paulu, kas mūziķus novērtē atzinīgi. Tam seko ieraksti radio. 1979. gadā pēc piedalīšanās politiskās dziesmas festivālā un uzvaras komjaunatnes festivālā “Jaunības balsis” “Credo” nonāk republikas Centrālās komitejas uzmanības lokā. Tiek piedāvāts brauciens ar aģitvilcienu uz BAM (Baikāla–Amūras maģistrāle). Pēc uzvaras festivālā “Liepājas dzintars “79” grupa gūst arvien plašāku popularitāti. “Credo” izpilda Raimonda Paula, vēlāk tikai Gunta Veita un Armanda Alkšņa dziesmas. Mūziķi uzstājas Polijā, Vācijas Demokrātiskajā Republikā, pat Kongo un Vjetnamā. Astoņdesmito gadu vidū, mainoties sastāvam, mainās arī grupas stils, kas sasniedz pat “heavy metal” apvāršņus Armanda Alkšņa vadībā. 1997. gadā albumā tiek apkopotas “Credo” visu laiku populārākās un zināmākās dziesmas.
Par grupai veltītās grāmatas tapšanu autore stāsta, ka tas sācies 1989. gadā, kad šo ideju pirmo reizi pauda grupas ziedu laiku gaismu mākslinieks Valērijs Liepa. A. Alksne turpina: “Domām pieauga spārni, mazais putns pārvērtās krietnā lidotājā, un tad jau atlidoja doma – ar reiz publicētajiem rakstiem nav gana. Vajag intervijas, sarunas, domas, atmiņas, fotogrāfijas, citus materiālus.
Šajā izdevumā mēģināju pielikt punktu mūžvecam cīkstiņam par to, vai “Credo” būtu “Credo”, ja 1978. gadā nebūtu notikusi liktenīgā tikšanās ar Maestro Raimondu Paulu. Par to savas domas izsaka gan pats Pauls, gan “Credo”, gan arī “Līvi”. Vairāk nekā 300 grāmatas lappusēs ir iespēja sekot līdzi grupas koncertceļiem, kopā smieties par nebēdnīgajiem un izslavētajiem “Credo” jokiem, izlasīt dziesmu stāstus, virpināt sajūtas un atmiņas. Ļauts ielūkoties fanu jeb pielūdzēju domās un fotoalbumos, sendienu bildēs un šī laika fotogrāfijās – melnbaltās un krāsainās.”
Autore atzīst, ka darbs tapis ilgi, arī ne viegli, tāpēc tikko izdotās grāmatas rokā paņemšana viņai bijis ļoti liels prieka brīdis.
