Mēs labi zinām, ka priekšmeti nestaigā, nerunā un nesmejas.
Mēs labi zinām, ka priekšmeti nestaigā, nerunā un nesmejas. Priekšmeti ir nedzīvi un neko nejūt. Bet vai tev nešķiet, ka viena lietiņa dažreiz mēdz būt mīļāka par citām, un tu nevari izskaidrot, kāpēc? Nu, piemēram, krūzīte, no kuras tu katru dienu dzer tēju. Tu esi tā pieradis, ka nespēj iedomāties citu krūzīti. Ja iemīļotā lietiņa saplīst, tad ir jāraud. Šo situāciju bērnībā katrs būs piedzīvojis.
Aizej uz virtuvi un iztaujā māmiņu vai vecmāmiņu. Viņām noteikti būs kāds virtuves piederums, kas mīļāks par citiem. Var gadīties, ka tas ir neglīts un vecs, taču ļoti mīļš. Cilvēkiem ir grūti izskaidrot savu pieķeršanos dažām lietām. Varbūt lietas «jūt» cilvēku attieksmi pret sevi? Ja izturamies pret tām saudzīgi un maigi, lietas kalpo ilgāk.
Savām rotaļu mantiņām bērni piedēvē dzīvu būtņu īpašības. Citādi ar spēļu zvēriņiem un lellēm nebūtu iespējams sarunāties, tās apmīļot, paēdināt, iemidzināt un ārstēt.
Patiesībā nav nevienas pasakas, kurā ar nedzīviem priekšmetiem nenotiktu brīnumainas pārvērtības. Tieši tādēļ bērniem pasakas patīk, jo tās pārliecina par neesošā iespējamību. Šoreiz mēs nerakstīsim pasakas, bet mēģināsim dažādiem priekšmetiem piedēvēt cilvēku īpašības un tās attēlot.
Manā zīmējumā tu vari ieraudzīt tējkannas dažādus «garastāvokļus». Augšējā kreisajā stūrī atrodas drūmā tējkanna, bet blakus tai – dusmīgā, kas vārās no niknuma. Vidējos taisnstūros tu redzi apmierināto un ļoti smaidīgo, bet apakšā – tējkannu, kas nejūtas par sevi pārliecināta un ieslīgst miegainā bezdarbībā.
Vēl interesantāk to visu var attēlot, izmantojot krāsas. Droši vien tu zini, ka dažādas krāsas iespaido apkārtni un cilvēku noskaņojumu. Tās mēdz būt gan vieglas un dzīvespriecīgas, gan smagnējas un nomācošas. Aplūko savu guaša krāsu kārbu vai krītiņu kolekciju un sadali krāsas «jautrajās» un «drūmajās». Tas ir nepieciešams, lai varētu ķerties pie jaunā uzdevuma veikšanas.
LAURA
