Ar saimnieces atļauju vēlos izklāstīt gadījumu, kas varētu būt laba mācība visiem privātās zemes īpašniekiem gan pilsētā, gan arī pagastos. Sarmītei (vārds mainīts) pieder zemesgabals Bauskas nomalē, paredzamā industriālā parka teritorijā.
Ar saimnieces atļauju vēlos izklāstīt gadījumu, kas varētu būt laba mācība visiem privātās zemes īpašniekiem gan pilsētā, gan arī pagastos. Sarmītei (vārds mainīts) pieder zemesgabals Bauskas nomalē, paredzamā industriālā parka teritorijā.
Pērn viņa beidzot nolēma uz tā vienā malā būvēt individuālo dzīvojamo māju. Pārējo zemi bija iecerējusi sadalīt bērniem, lai viņi ar laiku arī sev tur uzceltu kādu mājiņu. Zeme atrodas pilsētas nomalē, blakus tai nenotiek nekāda rosība. Pērn Sarmīte sāka interesēties par secību, kādā jākārto dokumenti, lai varētu būvēt savu māju. Viņa sāka sarunas Būvvaldē, iesniedza pirmos pieprasītos dokumentus, kādā Rīgas birojā izstrādāja privātmājas projektu. Vienlaikus ar šī projekta izstrādi Sarmīte sāka interesēties, kā sadalīt savu zemesgabalu, lai nošķirtu to īpašuma daļu, kur būvēs savu māju, no tās, ko atvēlēs bērniem.
Jāceļ daudzstāvu ēka
Tiktāl viss it kā ritēja bez aizķeršanās, taču šī gada janvāra Bauskas Domes sēdē Sarmīte saņēma atteikumu sava zemesgabala sadalīšanai. Izrādās, ka savulaik, izstrādājot pilsētas teritoriālo plānojumu, viņas zemei noteikti divi pielietojuma mērķi. Daļa no tās ieplānota komercdarbībai, otra, lielākā daļa, atvēlēta daudzstāvu māju apbūvei. “Kad man to pateica, biju šokā. Uz savas privātās zemes man būs sev jābūvē daudzstāvu daudzdzīvokļu māja. Šis plāns izstrādāts un apstiprināts, man par to neko nevēstot,” sašutumu “Bauskas Dzīvei” pauda Sarmīte.
Pirmajā brīdī arī man šķita, ka noticis kas nelāgs, kā gan privātīpašumā saimnieks nevar būvēt sev māju, bet uz tā saplāno kaut ko viņam pilnīgi neatbilstīgu. Vairākas reizes gan viens pats, gan mēs kopā ar Sarmīti devāmies pie Bauskas Domes speciālistiem, tika rakstīts iesniegums pilsētas deputātiem. Pamazām šo lietu šķetinot, atklājās kļūdas gan zemes īpašnieces, gan arī atbildīgo speciālistu rīcībā. Tāpēc ar Sarmīti vienojāmies par šo gadījumu pastāstīt pārējiem, lai citi šādas kļūmes nepieļautu.
Visu uz papīra
Pirmā mācība – par katru darbību, ko veicat, pieprasiet rakstisku apstiprinājumu. Sarmīte vairākas reizes dažādus dokumentus devusies kārtot uz Būvvaldi. Taču ne par visu, ko viņa iesniegusi, kas viņai solīts, pretī tika izsniegts rakstisks apstiprinājums. Tika saņemti mutiski solījumi, apmēram šādi: “Darbojies, dari, nāks laiks, nokārtosim visu.” Taču, kad Sarmītei vajadzēja apstiprinājumu kādam no solījumiem, izrādās, nekur nekas nav rakstiski fiksēts.
Līdzīgi arī pilsētas Domē, kad zemes īpašniece izteikusi savus priekšlikumus teritoriālajam plānojumam, viņa tos nav uzrakstījusi. Līdz ar to vēlmes palikušas tikai sarunu līmenī. “Tagad zinu, ka vienmēr vajag, lai uzraksta, kad ko apsolīja, kad to izpildīs,” mācību saņēmusi, apliecina Sarmīte.
Sekot līdzi notikumiem
Otra mācība – ja tev pieder privātais īpašums, tas nenozīmē, ka uz tā vari brīvi rīkoties, celt un būvēt visu, kas ienāk prātā. Drīkst rīkoties atbilstīgi tiem plāniem, kādi paredzēti šai teritorijai. Privātās zemes īpašniekiem vajadzētu rūpīgi sekot līdzi informācijai, kas tieši vai netieši attiecas uz viņu īpašumu. Daudzi lasītāji noteikti pamanījuši, ka “Bauskas Dzīvē” bieži ir sludinājumi par teritoriālo plānojumu apspriešanu. Tos iesniedz pašvaldības, notikusi arī Bauskas pilsētas teritoriālā plānojuma sabiedriskā apspriešana. Gribas teikt, teju vai obligāts pienākums ir katram privātās zemes īpašniekam aiziet un paskatīties, kas ir iecerēts viņa īpašumā un tā apkaimē. Var gadīties, ka, piemēram, pagastā, izstrādājot teritoriālo plānojumu, kāds saimnieks nolēmis mainīt savas zemes izmantošanas mērķi. Viņš vēlas būvēt fermu, kādu ražotni. Savukārt kaimiņam, kurš iedomājies, ka ap viņa viensētu vienmēr būs lieli lauki un patīkams klajums, var izrādīties, ka pēc gadiem nāksies dzīvot līdzās lielfermai.
Kad izstrādā kāda zemesgabala detālo plānojumu, tad par iecerēm tur kaut ko būvēt ir jāinformē apkārt esošās zemes īpašnieki. Taču, izstrādājot teritoriālo plānojumu, katram saimniekam pašam ir jāinteresējas, kas apkārtnē iecerēts. Tāpēc arī šie teritoriju plānu publiskās apspriešanas sludinājumi nav tikai formāla “ķeksīša” informācija, bet gan ziņa, uz kuru jāreaģē visiem zemes īpašniekiem.
Privātmāju varēs būvēt
Atgriežoties pie Sarmītes gadījuma, jāteic, ka ne bez “Bauskas Dzīves” līdzdalības tomēr tika panākts, ka viņa drīkstēs uz savas zemes būvēt individuālo dzīvojamo māju. Pilnīgi iespējams, ka pēc kāda laika ļaus sadalīt atlikušo zemesgabalu, lai mājas sev varētu celt bērni. Tomēr ir pazaudēts laiks, gana daudz tērēti nervi. Sarmīte atzīst, ka amatpersonu solījumiem ne vienmēr var uzticēties. Viņai šķiet, ka daži no tiem domā vispirms par sevi un tikai tad par iedzīvotājiem.
Pēc šīm likstām Sarmīte sapratusi, ka privātīpašums ir neaizskarams tikai tad, ja īpašnieks pats to sargā, pieskata un uzmana.
