Bauska kopš pagājušā gada decembra palikusi bez kino. Tas ir skumjš, bet neapstrīdams fakts. Redakcijā uzklausīti vairāki lasītāju telefona zvani, saņemtas vēstules ar jautājumu – kad Bauskā atkal būs kino?
Bauska kopš pagājušā gada decembra palikusi bez kino. Tas ir skumjš, bet neapstrīdams fakts.
Redakcijā uzklausīti vairāki lasītāju telefona zvani, saņemtas vēstules ar jautājumu – kad Bauskā atkal būs kino?
Pagastu priekšsēdētāji nolēma
Vispirms jāpaskaidro, ka kinoteātris ir rajona Padomes, nevis Bauskas Domes pārziņā, tāpēc nepamatoti ir kādā baušķenieku parakstītā vēstulē pilsētas vadībai izteiktie pārmetumi. Savukārt rajona Padome 2002. gada 22. augusta sēdē nolēma pašvaldības uzņēmumu «Kinodirekcija» nodot privatizācijai. Par to balsoja 13 pagastu pašvaldību vadītāji, četri bija pret. «Lēmums tika pieņemts bez ilgām debatēm. Ceraukstes pagasta padomes priekšsēdētājs Vitauts Dzenis atbalstīja objekta nodošanu privatizēšanai, uzsverot, ka Bauska līdz šim attīstījusies ar investīciju, nevis pašvaldības līdzekļiem. Arī Gailīšu pagasta padomes priekšsēdētājs Valdis Veips uzskata, ka «Kinodirekcija» jānodod privatizēšanai, veidojot to par daudzfunkcionālu atpūtas centru.» («Bauskas Dzīve», 2002. gada 26. augusts.)
Nav panākta vienošanās
Pagājis vairāk nekā pusgads, kopš «Kinodirekcija» nodota privatizācijai, bet process iestrēdzis, pilsēta palikusi bez kino, trim darbiniekiem par vairākiem mēnešiem nav izmaksāta alga. Rajona Padomes (RP) izpilddirektore Dagnija Ludrika skaidroja, ka objektu paredzēts nodot privatizācijā SIA «Straumēni ’97», bet joprojām puses nav panākušas vienošanos par investīciju līgumu. RP to ir sagatavojusi, pašlaik to izskata SIA «Straumēni ’97». Ja visus dokumentus izdosies sakārtot, tad objektā vēl būs jāveic remonts. D. Ludrika teic – lai arī ar grūtībām, tomēr tapis atpūtas centrs «Randevu», tāpat pēc laika varētu atjaunot kinoteātri.
Netīkamais 1.6. punkts
Pirms nedēļas «Bauskas Dzīve» uzklausīja SIA «Straumēni ’97» prezidenta Eduarda Guta viedokli par kinoteātra tālāko likteni. Viņa galvenā iebilde, kāpēc uz priekšu nevirzās privatizācija, ir 22. augusta RP lēmuma 1.6. punkts. Tajā norādīts: «Privatizācijas subjektam (šajā gadījumā tā būtu SIA «Straumēni ’97» – V. A.) jāsaglabā objekta pamatdarbības virziens – kinofilmu demonstrēšana piecus gadus.» E. Guts uzskata, ka ar šādu pamatdarbību nevar ne ēku uzturēt, ne atpelnīt tajā ieguldītos līdzekļus. Šī objekta galvenais ienākumu avots varētu būt koncertu, izklaides programmu organizēšana. Viņu arī neapmierina RP lēmumā ietvertā prasība izbūvēt pilsētā slēgtu, vismaz 25 metrus garu sešu celiņu peldbaseinu.
Nosacījumu uzskata par riskantu
Ņemot vērā, ka kinoteātris atrodas uz privātīpašnieka zemes, šādu nosacījumu diktētā projektā ieguldīt naudu ir ekonomiski neprātīgi. Kad objekts būs izremontēts, kādam pārbaudītājam šķitīs, ka tā pamatdarbība un no tās gūtie pamatienākumi ir nevis no kino, bet, piemēram, no koncertiem, tad tas var rosināt objektu atsavināt, jo netiks ievēroti privatizācijas noteikumi. Uzņēmējs vēlas drošu pārliecību, ka viņa objektā ieguldītā nauda nepazudīs. Viņš arī atzina, ka tehniski, maijā sākot remontdarbus, jau ziemā modernā un mājīgā ēkā Bauskā varētu skatīties kino.
Līgums pieļauj atkāpes
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis skaidro, ka 2002. gada 22. augusta RP sēdes lēmumu tik vienkārši mainīt un izņemt no tā ārā E. Guta nevēlamo 1.6. punktu nevar. Tad viss līdzšinējais privatizācijas process jāaptur un jāsāk no jauna. Tas prasīs vēl vismaz pusgadu un nekādi neveicinās ātrāku kino demonstrēšanas atsākšanu. Tāpēc RP izstrādājusi un SIA «Straumēni ’97» piedāvājusi «Līgumu par garantijām». Tajā jau ietverta nedaudz «mīkstāka» RP 22. augusta lēmuma 1.6. punkta interpretācija: «Piecus gadus nodrošināt, ka viens no Statūtsabiedrības darbības virzieniem (izcēlums – V. A.) ir kinofilmu demonstrēšana.» A. Okmanis uzsver, ka tas ir tikai līguma projekts, par ko vēl var diskutēt ar SIA «Straumēni ’97». RP ir gatava uzklausīt arī citus priekšlikumus, diskutēt par citiem termiņiem un skaitļiem. Maija sākumā paredzēta rajona privatizācijas komisijas sēde, tajā atkal varētu tikt skatīts jautājums par kinoteātra privatizācijas gaitu.
Secinājums ir viens – diskusija, saskaņošana, ērtāku un tīkamāku nosacījumu meklēšana turpināsies. Aprakstītas tiks daudzas baltas papīra lapas, taču ekrāns aukstajā un pamestajā kinoteātra «Uzvara» zālē tik drīz neatdzīvosies.
