Redakcija saņēmusi Uzvaras ielas 9. mājas iedzīvotājas Solveigas Ginteres vēstuli.
Redakcija saņēmusi Uzvaras ielas 9. mājas iedzīvotājas Solveigas Ginteres vēstuli. Viņa pauž savas domas par avīzē publicēto rakstu “Vai nams Uzvaras ielā 9 ir gatavs?” (“Bauskas Dzīve”, 5. novembris, 4. lpp.), kurā tika stāstīts par nama renovācijas gaitu.
Esmu viena no aktīvajiem iedzīvotājiem, kas atbalstīja mājas renovāciju. Raksts “Vai nams Uzvaras ielā 9 ir gatavs?” 5. novembra “Bauskas Dzīvē”, manuprāt, ir neobjektīvs, vienpusīgs un provocējošs. Uzvaras ielas 9. nama iedzīvotāji nevēlas doties uz citām mājām, jo grib savu dzīvokli atstāt bērniem. Ēka būvēta pamatīga, ir silta, augstiem griestiem un labāka par citām padomju laikā celtām. Cilvēki te jūtas komfortablāk nekā vairumā pilsētas daudzdzīvokļu namu.
Daļa iedzīvotāju paši ierīkojuši apkuri un veikuši tā saucamo eiroremontu. Kas tad ir eiroremonts? Tas ir normāls remonts, kurā izmantoti veikalos esoši materiāli no Eiropas. Tagad šiem iedzīvotājiem nav vēlēšanās (daļēji iespēju) pielabot dažas lietas, kas varētu ciest renovācijas laikā. Tas arī bija viens no vairāku iemītnieku sākotnējiem iemesliem, kāpēc viņi bija pret remontu. Protams, tagad šis tas ir jālabo. Tomēr, veicot tā saucamo eiroremontu, bija jāiedomājas par sekām saistībā ar citiem iespējamiem remontiem.
Daži uzskatīja, ka pēc renovācijas rēķins nesamazināsies. Taču tā lielums ir atkarīgs tikai no pašiem iedzīvotājiem. Mājai ir viens siltumenerģijas skaitītājs. Katrā dzīvoklī ik radiatoram var regulēt siltuma padevi. Pašlaik negatīvi noskaņotie iedzīvotāji saka: “Kāpēc man taupīt siltumu, ja citi dod uz pilno?” Tātad viņi nerūpēsies par ekonomisku siltuma režīmu. To varēja redzēt pirmajā rēķinā. Ja daļa iedzīvotāju dzīvos ekonomiski, bet citi “dos uz pilnu klapi”, tad rēķins būs tāds pats kā iepriekš. Manam dzīvoklim ir pieckameru plastmasas paketlogi. Turot radiatora regulatorus 0 – 1 režīmā, piemēram, 6. novembrī temperatūra bija 23 grādi pēc Celsija.
Piekrītu, ka sākumā vairāki strādnieki bija manāmi dzēruši. Tie bija demontētāji jeb tā saucamie melnstrādnieki, kas noņēma veco sistēmu. Darbu sākumā nebija pietiekamas uzraudzības no firmas vadītājiem. Mājas iedzīvotāji vēlu (augusta beigās/septembra sākumā) beidzot pieņēma lēmumu par renovāciju, un firmai vajadzēja ļoti īsā laikā būt “gatavai startam”. Tad arī neilgu laiku bija jāpacieš dažs labs šāds darbinieks, jo firmai darbi bija jāsāk.
Caurules esot tievas, tāpēc satraukums par to, kas notikšot, kad siltums iešot cauri. Manā dzīvoklī viss ir kārtībā. Esmu runājusi ar paziņām (t. sk. būvdarbu vadītāju lielā uzņēmumā), un viņi apliecina, ka šādas caurules esot “normāls eirostandarts” (ja atzīstam jēdzienu “eiroremonts”). Tas, ka caurules nav taisnas kā novilktas stīgas, ir tikai emocijas. Tās nav līkas tādā izpratnē, lai apgalvotu, ka bojā telpas izskatu. Korespondents varēja ierasties manā dzīvoklī tad, kad bija vecās, “taisnās” padomju laika caurules. Vajadzēja uztaisīt krāsainu bildi un novietot blakus tagadējai. Caurules ir pietiekami estētiskas.
Manā dzīvoklī darbi bija pabeigti jau 23. oktobrī. Projekta laikā centos nodrošināt, lai meistariem nebūtu jāgaida, līdz tiek manā dzīvoklī. Sarunāju paziņu, kas man palīdzēja. Dzīvojot divatā ar astoņus gadus vecu dēlu un strādājot vairāk nekā divos darbos, tas izdevās. Domāju, ka problēma ir tikai negribēšanā to paveikt, tā tika parādīta attieksme pret šo pasākumu.
Kad rudens sākumā mums bija mājas iedzīvotāju sapulce, tad SIA “Uguns maģija” projektu vadītājs Valdis Marķitāns teica, ka oficiālais darbu pabeigšanas termiņš esot 1. novembris, bet domājot, ka visu izdarīšot agrāk. Es to ierakstīju arī sapulces protokolā. Taču vēlāk Valdi Marķitānu par šādu domu kāra pie lielā staba. Ak tu, pasaulīt, nu nebija 5. novembrī vēl viss pilnībā pabeigts. Bet vai tad tas šķita tik dramatiski, ņemot vērā, ka jāiekļaujas ļoti kritiskā termiņā?
Vairākiem iedzīvotājiem 5. novembrī vēl nebija uzliktas vannas un podi. Pēc man zināmas informācijas, varu secināt, ka problēmu radīja tas, ka paši iemītnieki uztaisījuši tādas komunikācijas, ar kurām tagad veikt remontu atbilstīgi vispārzināmai kārtībai ir problemātiski.
Vēl gribu piebilst par atkritumiem, kas 4. novembrī nebija izvesti. Tie radās vairākas reizes daudzās kaudzēs un tika vesti vairākkārt. Šo 4. novembra kaudzi var uzskatīt par pēdējo, jo darbi vēl turpinājās. Turklāt ne tā kaudze smirdēja (kā atkritumi šur tur pilsētā), ne kādam traucēja garām paiet.
Esmu pārliecināta, ka šādi darbi jāveic visās mājās, kur tas nepieciešams. Jūtos laimīga, ka istaba ir silta, ka operatīvi varu regulēt dzīvokļa siltumu, ka normālās vietās ielikti ūdensskaitītāji un krānu atrašanās vieta ir ērta, ka siltuma un ūdens caurules ir estētiskas un izvietojums acij tīkams. Mans bērns skraida pa istabu plānās drēbītēs un atzīst, ka tagad mums gan mājās esot silti.
S. Gintere
Bauskā, Uzvaras ielā
