Jubileju 4. martā svinēja Baiba Kuzņecova.
Jubileju 4. martā svinēja Baiba Kuzņecova
Par savu dzīves mērķu piepildīšanu BAIBA KUZŅECOVA vispateicīgākā ir mātei Valentīnai, kura meitu atbalstījusi visu studiju laiku un mudinājusi mācīties. Jau trešo gadu Baiba strādā Bauskas pamatskolā par sociālo pedagoģi. Ar profesijas izvēli viņa esot apmierināta.
Dzimusi baušķeniece
Lai arī gaviļniece tagad dzīvo Lauktehnikā kopā ar draugu Aināru, tomēr lielākā mūža daļa pavadīta Bauskā, kur savulaik arī ir pabeigta Bauskas pamatskola. Kā uztraucošs laiks atmiņā ir palikusi jaunās skolas ēkas celtniecība. Tolaik uz skolu nākuši divās maiņās – no rīta vecāko klašu skolēni, pēcpusdienā – mazākie. Doties uz jauno skolas ēku bijis patīkamāk.
Līdz 5. klasei meitene dejojusi tautas deju kolektīvā, pēc tam iesaistījusies korī. Viskrāšņākās atmiņas esot par folkloras ansambli “Ganiņi”, kuru vadīja Skaidrīte Kuķalka. Kopā ar šo ansambli divas reizes Baiba bijusi ārzemēs. Ierašanās Turcijā tajā laikā bijis liels pārsteigums. Skolēni neilgi dzīvojuši turku ģimenēs. Lai arī ar angļu valodas saziņas iespējām bijis diezgan vāji, tomēr atmiņā palikušas ļoti pretimnākošas un saprotošas ģimenes.
Studiju gadu līkloči
Pēc pamatskolas beigšanas jauniete devās mācīties uz Saulaines arodvidusskolu, kur apgūta pavāres un konditora palīdzes profesija. Tomēr iespēja ilgu laiku pavadīt pie plīts nesaistījusi, un Baiba kopā ar draudzeni Ilzi sākusi studijas sociālo darbinieku un sociālās pedagoģijas augstskolā “Attīstība”. Tiesa, Saulainē iegūtās pavāres prasmes Baiba itin bieži ar prieku izmanto mājās.
Studijas augstskolā ir palikušas patīkamā atmiņā. Lekcijas patikušas, lai arī otrajā kursā studentu skaita samazināšanās dēļ tikuši apvienoti ar otro kursu, tāpēc katedrā kopā sēdējuši 50 studentu. Ceturtajā kursā Baiba strādāja Bauskas pamatskolā, uz laiku aizvietojot kolēģi. Pēc augstskolas beigšanas jaunā bakalaure sāk pilnvērtīgi strādāt par sociālo pedagoģi.
Atgriešanās pamatskolā
Bauskas pamatskolā jauno studenti uzņēmuši ar prieku. Sākumā gan bijusi izjūta, ka daži skolotāji vēl aizvien izturas kā pret skolnieci, bet ar laiku tas pārgājis. Jau trīs gadus jubilāre strādā par sociālo pedagoģi pilnu slodzi.
Baiba Kuzņecova stāsta par savu darbu: “Katru dienu esmu skolā astoņas stundas. No rīta pārbaudu kavējumu žurnālu, neattaisnotu kavējumu gadījumā zvanu vecākiem. Ja nav telefona – eju mājas apciemojumos, kas bieži vien ir pēc darba laika. Ārpus tā ir arī dežūras skolas diskotēkās. Dažreiz iznāk vadīt audzināšanas stundas – par dažādām atkarībām, sociālām problēmām. Mazākās klasītēs stāstu par satiksmes noteikumiem.
Lielu daļu laika aizņem atskaišu pildīšana. Ja skolā ir kāds ārkārtējs notikums, tad parasti apstākļu skaidrošana ir galvenais darbs. Šādās situācijās ir svarīga prasme strādāt ar katru skolēnu individuāli, jo no grupas par notikušo neko sakarīgu uzzināt nevar. Par dažādiem sociāliem jautājumiem nedēļā iznāk aprunāties ar trim līdz pieciem skolēniem. Daži audzēkņi atnāk vienkārši aprunāties. Tad iznāk būt arī nedaudz psiholoģei.
