Sveicināta, 521. «ātro» brigāde! Varbūt atceraties Oskaru Grabovski no Vecumnieku novada Valles pagasta «Vējiem-2». Ar jums kontaktējos 23. novembra pievakarē. Pašlaik, jau atkal atrodoties mājās, izjūtu brigādes profesionālismu, cilvēcību un lietišķumu.
Ļoti patīkami atcerēties tikpat kā sievišķības etalonu feldšerīti. Ne katram laulene tik praktiski zinātu dot līdzi visu vajadzīgo, lai bez sadzīviskām problēmām varētu ārstēties slimnīcā. Man Stradiņos nekā netrūka, nekas nebija lieks. Esmu pārsteigts par tādu kompetenci. Jūs, dakter, kad bijāt izdarījis tajā reizē visas tik vajadzīgās manipulācijas, un feldšere mani satuntuļojusi braucienam, strikti neļāvāt aiziet pat tos dažus soļus līdz mašīnai. Toreiz norāde «sēdieties!» man izklausījās kā māžošanās, bet Stradiņos sapratu, ka tā nebija.
Ja jūs, mani sargeņģeļi, būtu mani atraduši kādu stundu vēlāk, droši vien es būtu iemantojis mūžīgo smilšu kopiņu. Tātad profesionālisms! Arī šoferīša ātrā braukšana ar prasmi izvēlēties pareizo «sliedi» bez gāzelēšanās liecina to pašu. Jutos tik patīkami līganajā braucienā, gluži kā kādreiz, kad pats vadīju «Ikarus» autobusu.
Tuvojoties Ziemassvētkiem un jaunajam gadam, no sirds dziļumiem un ar pateicību, sirsnību novēlu jums, mani sargeņģeļi, saglabāt profesionalitāti un cilvēkmīlestību, kādu sniedzāt man. Lai vienmēr Dieviņš stāv jums klāt! Lai saules stariņi ar eņģelīšiem staro jūsu ģimenēs!
Paldies! Un vēlreiz – cepuri nost 521. «ātro» brigādes priekšā!
