Zinot, ka Latvijas Krievu savienības (LKS), iepriekš partijas «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» (PCTVL), līdere ir Tatjana Ždanoka, jau rodas priekšstats, kas sagaidāms priekšvēlēšanu programmā, un to īsti nemaz negribas lasīt.
Šogad esam nosvinējuši Latvijas neatkarībai nozīmīgu notikumu – «Baltijas ceļam» 25 gadu jubileju, aizvadīta barikāžu aizstāvju atceres diena un citi valsts atjaunošanai veltīti piemiņas brīži. Patriotiskās izjūtas negribas slāpēt ar šovinistisko propagandu, ko pauž LKS.
Vēlas privileģētu statusu
Priekšvēlēšanu programma vairāk atgādina referātu par to, kā «apspiestajiem» krieviem vajadzētu dzīvot Latvijā. Programmas pirmais teikums – «Mūsu partija aizstāv Latvijas krievu iedzīvotāju intereses» – ir pozitīvs, jo norāda, ka viņi ir daļa no Latvijas valsts, tāpēc ir par līdzvērtīgām interesēm. Taču turpinājumā šī ideja zūd, atklājot sabiedrību šķeļošu nostāju, proti, krieviem vajadzētu piešķirt privileģētu statusu ar neskaitāmām priekšrocībām, kas citām etniskajām kopienām Latvijā nav pieejamas.
Programmā partija krievus raksturo kā atstumtus no sabiedrības un sūdzas par integrācijas trūkumu. Tomēr ar šādu programmu un idejām viņi parāda, ka nevēlas ar citām partijām iet kopā un cīnīties par vienotas valsts mērķi, bet gan aizstāvēs kādas individuālas intereses. Uz lietām un procesiem šīs programmas veidotāji skatās subjektīvi.
Izceļ krievu valodu
Partijas mērķis ir panākt oficiālās valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. 2012. gada februārī Latvijā notika referendums par krievu valodu kā otro valsts valodu. Pret šo ideju nobalsoja 74,8 procenti vēlētāju. LKS uzskata, ka valsts un pašvaldības iestādēs saskarsmē ar iedzīvotājiem būtu jālieto krievu valoda, jāattīsta izglītības sistēma krievu valodā. Latvija ir maza valsts, un mūsu valoda ir viens no tās stūrakmeņiem. Mums par to ir jārūpējas, tā jāciena un jāpilnveido. Mēs nevaram pieļaut, ka savā dzimtenē latviešu valoda paliek otrajā plānā.
Partija uzskata, ka visiem nepilsoņiem jāpiešķir pilsonība, tāpēc valstij jāpalīdz apgūt latviešu valodu, jāsamazina prasības naturalizācijas eksāmenā, turklāt pusmūža vecuma personas no tā vajadzētu atbrīvot pavisam. Uzskatu, ka valsts pietiekami palīdz nepilsoņiem iegūt pilsonību. Viss atkarīgs no indivīda vēlmes to sasniegt.
No visiem Latvijas reģioniem vislielāko uzmanību partija pievērš Latgalei. Viņi iestājas par nodokļu atvieglojumiem uzņēmumiem, kas radīs darbavietas šajā kultūrvēsturiskajā novadā. Manuprāt, tas ir stratēģisks gājiens, jo procentuāli Latgalē dzīvo daudz krievvalodīgo. Šāds solījums varētu piesaistīt papildu vēlētājus.
Lasot programmu, rodas izjūta, ka LKS vēlas veidot patērētāju sabiedrību, kura saņem dažādas atlaides un atvieglojumus. Tomēr jāsaprot, ka nekas šajā pasaulē nav par velti un par visiem labumiem kādam ir jāmaksā.
Par ģimeniskām vērtībām
Priekšvēlēšanu programmā atrodamas dažas pozitīvas idejas, kas populāras plašākā auditorijā. LKS ir par ģimeni tās tradicionālajā izpratnē un izvairīšanos no vulgāras seksuālās propagandas. Politiķi reti spriež par ģimenes kā institūcijas aizsardzību. Piekrītu, ka jāpārskata veidi, kā bērniem tiek pasniegta seksuālā izglītošana. Manuprāt, tas jādara kontekstā ar ģimeniskajām vērtībām, iespējams, sarunās iesaistot vecākus.
Partija solās aizstāvēt mazā un vidējā biznesa intereses un atbalstīt ražošanas kooperāciju. Ņemot vērā, ka esam maza valsts, tas ir nepieciešams. Pozitīvi vērtēju arī partijas viedokli par korupciju. Viņuprāt, ierēdņiem, kas pieķerti korupcijā, uz mūžu ir jāatņem tiesības strādāt valsts pārvaldē. Varu tikai piekrist, ka korupcijai tur nav vietas.
Programmas novērtējums
+
Aizstāv mazā un vidējā biznesa intereses.
Aizstāv ģimenes vērtības, domā par demogrāfijas pieaugumu.
Neatbalsta korupciju.
–
Zemtekstā jaušama nostāja, ka krievus Latvijā apspiež.
Latvijas krievus idejiski atdala no jēdziena «Latvija», krievu valodai vēlas piešķirt īpašu statusu.
Uzrunā ierobežotu auditoriju un popularizē patērētāju sabiedrības idejas.
Ar slēpto vēstījumu šķeļ sabiedrību, krieviem aicinot dot lielākas tiesības nekā latviešiem.
