Rekonstrukcijas projekts ceļam «Via Baltica» Bauskas pilsētas robežās nonācis pretrunu varā.
Rekonstrukcijas projekts ceļam «Via Baltica» Bauskas pilsētas robežās nonācis pretrunu varā.
No vienas puses – sapnis par klusu, romantisku pilsētu, kas ar savu intīmo, cilvēka mērogam pievilcīgo raksturu, sakopto vidi dod dzīves prieku un mieru pilsētas iedzīvotājiem un rada pievilcīgu vidi ceļotājiem.
No otras puses – racionālais, līdzekļu trūkuma ietekmētais, ātru rezultātu sološais «koridors» caur pilsētu, kurā netiek parādīta ne mazākā tolerance pilsētas iedzīvotājiem un viņu vajadzībām.
Uzskati diametrāli pretēji, bet abpusēji argumentējami. Kā rīkoties?
Izteikties mani mudināja fakts, ka, beidzot Rīgas Tehnisko universitāti, esmu pētījis Bauskas apbūves likumsakarības, problēmas un to risinājumu veidus, kā arī zinu un atbalstu arhitektes Irēnas Bākules Bauskas vecpilsētas reģenerācijas projektā ietvertās idejas.
Piedāvātā ceļa rekonstrukcijas projekta pozitīvā iezīme, manuprāt, ir Uzvaras, Kalna un Zaļās ielas krustojuma pārbūve. Neapšaubāma ir arī tilta remonta nepieciešamība.
Man nepieņemams ir ceļa projekts Kalna ielas posmā. Problēma, kas šajā pilsētas daļā, manuprāt, jārisina projektētājam, ir nevis satiksmes ērtības, bet gan veids, kā izvadīt transporta plūsmu caur vēsturisko centru, nekaitējot videi un nepadarot neatgriezenisku šīs vides rekonstrukciju nākotnē.
Pirms vairākiem gadiem nojauktā Kalna ielas vienas puses apbūve un ielas paplašināšana ir izkropļojusi Rātslaukuma kompozīciju, kam raksturīgs būvapjoma novietojums laukuma stūros. Ir atklāta agrāko pagalmu neglītā iekšpuse, kas mākslīgi piesegta ar jaunuzbūvētu žogu. Pēc būtības šeit vajadzētu atjaunot apbūvi Kalna ielas malā, ceļot jaunas ēkas, kas formās un mērogā būtu saskaņotas ar vēsturiskajām ēkām, to pirmajos stāvos izvietojot veikalus un citas sabiedriska rakstura telpas, kā to bija paredzējusi arhitekte I. Bākule.
Piedāvātais ceļa rekonstrukcijas projekts turpretī paredz šo ielu vēl vairāk paplašināt, palielinot efektu, kas līdzinās mazā Čaplina neatbilstoši lielajiem zābakiem. Nesamērīgais ceļa platums tiek saglabāts Rātslaukumā, kuram būtu jākļūst par pilsētas sabiedrisko centru un gājēju zonu.
Nevajadzētu zaudēt pilsētas ainavai ļoti būtisko ēku Kalna un Rīgas ielas stūrī, kaut arī tas prasītu papildu līdzekļus un neērtības projektētājiem. Arī tilta platumam pēc rekonstrukcijas jābūt harmoniskā vienībā ar maģistrāles mērogiem.
Uzskatu, ka pilsētai piedāvātie līdzekļi jāizmanto un rekonstrukcija jārealizē, tomēr jāprasa projektētājiem respektēt vēsturiskās apbūves mērogu un harmoniju, un nedrīkst uz šo projektu raudzīties vienīgi no satiksmes organizācijas viedokļa.
Maģistrāles veidotājiem vajadzētu sabiedrībai pārliecinoši pierādīt, ka reāli tiek saglabāta koncepcija par apvedceļu Bauskai, bet piedāvātais risinājums ir tikai pagaidu rakstura, nevis eksperiments.
Nekas taču neliecina, ka par apvedceļu kāds reāli domātu, jo pretējā gadījumā vajadzētu projektēt šī ceļa trasi, pilsētas un attiecīgo pagastu teritoriālajos plānos rezervēt ceļam vietu un zemes īpašniekus brīdināt par šīs zemes perspektīvo izmantošanu. Nešaubos, ka brīdī, kad bijušā Austrumbloka valstīs uzlabosies kriminogēnā situācija, nostabilizēsies ekonomika, transporta plūsma pieaugs ļoti strauji un piespiedīs realizēt apvedceļu.
