Noslēgumam tuvojas darbs ar starptautisko projektu ««Via Baltica» telpiskās attīstības zona».
Noslēgumam tuvojas darbs ar starptautisko projektu ««Via Baltica» telpiskās attīstības zona».
Tā mērķis ir rosināt sadarbību starp reģioniem un valstīm, apzinot infrastruktūras attīstības iespējas autoceļam «Via Baltica» piegulošajās teritorijās. Piektdien, 22. septembrī, Bauskā tikās projektā iesaistīto Latvijas pašvaldību darba grupas pārstāvji, lai vienotos par projekta galaziņojuma saturu un tālāko darbību.
Projekts ««Via Baltica» telpiskās attīstības zona» ir tapis, sadarbojoties Baltijas jūras reģiona valstīm. «Via Baltica» zonas attīstības iespēju apzināšana sākta 1995. gada beigās ar projektu «Tampere–Helsinki–Tallina–Rīga attīstības zona», kurā bija pārstāvēta Somija, Igaunija un Latvija. 1998. gadā Eiropas Savienība (ES) iedalīja ievērojamu daudzumu līdzekļu attīstības plānošanai Baltijas jūras reģionā un sāktais pārtapa par projektu «Via Baltica». 1999. gada sākumā tajā iesaistījās arī Lietuva, Polija un Vācija. Projekta mērķis ir veidot dialogu starp valstīm nacionālā un reģionālā mērogā, lai varētu vienoties par projektiem, ko aizstāvēt ES, un saņemtu investīcijas. Latviju projektā pārstāv deviņas pašvaldības – Valmieras, Limbažu, Rīgas, Bauskas, Jelgavas un Dobeles rajons, Jūrmala, Rīga un Jelgava.
Par «Via Baltica» telpiskās zonas attīstības iespējām patiesi interesējušās jau vairāku Eiropas valstu ministrijas, tostarp arī Vācijā. Tā «Bauskas Dzīvei» stāstīja projekta konsultante Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāve Dzintra Upmace. Par vienu no nozīmīgākajiem attīstības virzieniem minēta ātrgaitas dzelzceļa «Via Baltica» nepieciešamība, tas savienotu Tallinu ar Berlīni.
Projektā «Via Baltica» tiek norādīti arī divi Bauskas rajona attīstībai nozīmīgi projekti – autoceļa «Zemgales josta» (Dobele–Aizkraukle) attīstība un aizsargājamo dabas teritoriju noteikšana aktīvā karsta zonā Iecavas augštecē.
