Kreiso spēku apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» koordinācijas padome sākusi izvērtēt noteikumus Valsts valodas likuma izpildei.
Kreiso spēku apvienības «Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā» koordinācijas padome sākusi izvērtēt noteikumus Valsts valodas likuma izpildei. Minoritāšu aizstāvji nākammēnes plāno rīkot konferenci par nevardarbīgas pretošanās iespējām, šo lēmumu masu medijiem paudusi padomes locekle Tatjana Ždanoka.
Kā zināms, Valsts valodas likums tika pieņemts 1999. gada decembrī. Tas paredz, ka Ministru kabinetam jāizstrādā noteikumi šī likuma ieviešanā. Noteikumu projekta jaunās redakcijas projektu nupat izstrādājušas Tieslietu ministrijas darba grupas sadarbībā ar Eiropas Drošības un sadarbības padomes (ESDO), Eiropas Padomes ekspertiem un vairāku valstu vēstniekiem. Tieslietu ministrija viņnedēļ jauno dokumentu solījusi publiskot – tas esot pieejams ministrijas interneta mājas lapā. Interesanti, vai ikkatram Latvijā dzīvojošam cittautietim, gluži tāpat kā latvietim, internets allaž ir pa rokai?…
Pagaidām tā ir vienīgā iespēja iepazīties ar dokumentu, kas plašai sabiedrībai vēl nav bijis īsti pieejams, taču Kreiso spēku apvienībā jau atzīts par diskriminējošu. Lai iedziļinātos un izprastu interneta mājas lapā publicēto 20 lappušu biezo noteikumu projekta sējumu, nudien, bez jurista komentāriem neiztikt. Taču daļa Latvijas sabiedrības jau «viļņojas» un ir gatava protestēt pret cilvēktiesību ierobežošanu. Man jāšaubās, vai visi potencionālie «cīnītāji» ir veltījuši vismaz vienu dienu, lai rūpīgi izstudētu dokumentu un tikai pēc tam izdarītu secinājumus. Cita lieta – informāciju par to saturu var gūt no komentāriem presē un pārējos masu medijos.
Intereses pēc pāršķirstīju trīs lielākos nacionālos laikrakstus, sākot no jūlija vidus. Atklājums mani šokēja – divas informācijas «Jaunajā Avīzē», kāds «rakstu gals» «Dienā» un «Neatkarīgajā Rīta Avīzē». Turklāt publikācijās nezin kāpēc dominē noteikumu projekta izstrādāšanā nodarbināto amatpersonu uzskaitījums, toties par dokumenta saturu vēsta vispārīgas frāzes, atspoguļojot vienīgi sadaļu nosaukumus. Gandrīz mēneša laikā latviešu presē nav parādījies neviens izsmeļošs, ikvienam iedzīvotājam saprotams komentārs, kas atainotu dokumenta saturu, īpaši iztirzājot varbūtējās strīdīgās vietas!
Tostarp krievu valodā rakstošie izdevumi burtiski ņirb no spriedumiem. Jā, tie ir tendenciozi, varētu pat sacīt – naidīgi. Tādi, kas jau sašķelto Latvijas sabiedrību «drupina» vēl vairāk.
Kārtējo reizi mēs attapsimies, kad protesta akcijas ritēs pilnā sparā. Un, gluži kā no dziļa miega iztraucēti, cits citam vaicāsim: «Bet kas tajos noteikumos īsti bija rakstīts?» Jauno tehnoloģiju laikmetā ir milzum daudz veidu, lai šķietami sarežģītas lietas padarītu pieejamas katram sabiedrības loceklim. Es nesaprotu, kādēļ informēšanas iespējas mūsu valstī netiek pilnībā izmantotas?
