Baušķenieks, sporta nama «Mēmele» direktors Andrejs Robežnieks, vaļaspriekus pieskaņo sezonām.
Baušķenieks, sporta nama «Mēmele» direktors Andrejs Robežnieks, vaļaspriekus pieskaņo sezonām.
Gada aukstajos mēnešos viņš brīvbrīžus piepilda ar lasīšanu, bet, sākoties vimbu laikam, sastopams kopā ar citiem aizrautīgiem makšķerniekiem. Rudenī, tāpat kā citi copes meistari, Andrejs makšķerē līdakas.
Lasāmo izvēlas krievu valodā
Bauskas rajona Centrālajā bibliotēkā A. Robežniekam pierakstītas pilnas jau vairākas lasītāja kartes. Gadus divdesmit viņš regulāri apmeklē grāmatu krātuvi un lasāmo izvēlas galvenokārt krievu valodā. Kādēļ tā? «Kad sākās mana aizraušanās ar vēsturisko, piedzīvojumu un detektīvliteratūru, latviešu valodā par šīm tēmām bija maz grāmatu. Sāku pirkt un arī bibliotēkā meklēju lasāmo krievu valodā. Šajā «mēlē» līdz pat šodienai izvēle ir plašāka, turklāt izdevumiem cenas arī zemākas,» tā Andrejs. Viņam ir iecienītas grāmatu tirdzniecības vietas Bauskā un arī Rīgā.
Lasāmais tiek sadalīts vairākās grupās pēc patikšanas. Ir tādi nelieli kriminālsējumiņi, kas pieveicami vienā vakarā. «Aizver pēdējo lappusi un aizmirsti, ko esi lasījis. Tāda literatūra labi noder relaksācijai. Vēsturiska satura darbi raisa citas pārdomas, īpaši jau tie, kuros atainota nesenā pagātne vai tagadne. Tās vis nav pozitīvas emocijas. Taču lasāmviela intriģējoša. Izvēlos Maksima Garina un Andreja Voroņina, Sergeja Altinova darbus. Varbūt šķitīs dīvaini, bet latviešu valodā lasu tiešām maz. Man patīk Zimmelīts (Johannes Mario Zimmels – M. O.). Nelaižu garām nevienu viņa grāmatu, kas tulkota latviski. Parasti man pie rokas mēdz būt kaudzīte nelasītas literatūras.»
Andrejam ir izteikta pūces daba un aktīvākais lasīšanas periods «iekrīt» pirms un pēc pusnakts.
Dāvina kūpinātas vimbas
«Ūdens ir mana stihija. Makšķerēju jau no tiem laikiem, kad pa Mēmeli pludināja baļķus. Tagad nopērku sezonas atļauju un uz vimbām eju, kamēr tās «ņem». Par neveiksmi nebēdāju, jo man svarīgs rituāls pie ūdeņiem. Daudz reižu ar veco gumijas laivu esmu braucis pa Mūsu no Ārces strauta ietekas līdz Bauskai. Tā mierīgi, bez steigas,» stāsta Andrejs.
Ko dara ar lomu? Ir ierīkota speciāla žāvētava, kurā vietas pietiek prāvākam zivju skaitam. Ne pats, ne radi un draugi īstajā vimbu laikā nespēj Andreja gardos kūpinājumus pievarēt. «Dāvinu zivtiņas, un saņēmēji nopriecājušies par to. Daudz bagātīgu lomu ir bijis, bet nevienu zivi neesmu pārdevis,» saka makšķernieks. Kopā ar draugu Raimondu Ivanovu izmēģināta arī zemūdens zveja. Pirmoreiz trāpīts kādam brangam līnim.
Andrejs Robežnieks nežēlojas ne par vienu gadalaiku, jo katrā citādāk viņš ieradis pavadīt brīvbrīžus.
