Par noteicošo bērnu sagatavošanai skolas gaitām vecāki uzskata lasīšanas un rakstīšanas prasmes apgūšanu.
Par noteicošo bērnu sagatavošanai skolas gaitām vecāki uzskata lasīšanas un rakstīšanas prasmes apgūšanu. Tomēr šīs iemaņas nav tik svarīgas, kā pieņemts uzskatīt.
Jāpalīdz iejusties pasaulē
«Galvenais ir bērnu attīstīt, nevis mācīt,» skaidro Misas sākumskolas vadītāja Rūta Kārkliņa. Viņa apkopojusi savu pieredzi un jaunākās pedagoģijas atziņas par piecus un sešus gadus vecu mazuļu sagatavošanu skolai.
Vecākiem būtu jāzina, ka pats galvenais ir rūpēties par bērna iekļaušanu sociālajā vidē. Mazajam cilvēkam vajadzētu vienlīdz labi saprasties gan ar līdzaudžiem, gan pieaugušajiem, meklēt palīdzību, izvēlēties darbošanās jomas, saudzēt savas un citu lietas. Ne mazāk svarīga ir patstāvības veidošana, mācot bērnu ievērot personisko higiēnu un apģērbties. Ja bērns to visu apguvis, tad zināmā mērā viņš jau gatavs skolas gaitu sākšanai. Burtu un ciparu zināšana nav tik svarīga.
Inteliģence un emocijas veidojas ģimenē
Bērna pieredze veidojas ģimenē, bet tās ir ļoti, ļoti dažādas. Atšķirības īpaši krasi jūtamas laukos. Mazulis var harmoniski attīstīties arī trūcīgā ģimenē, taču nepieciešama vecāku milzīga pacietība un izpratne. Bērnam ikdienā jādzird dzīva valoda, lai viņš varētu apgūt prasmi klausīties un izteikt savas domas. Mājās jābūt vismaz vienai grāmatiņai, – kā gan citādi varēs veidoties mazā cilvēka attieksme pret to?
Jaunākie pētījumi liecina, ka pieauguša cilvēka akadēmisko inteliģenci ģimenes pieredze nosaka 20% gadījumu, bet emocionālo inteliģenci – 80% gadījumu. Ja bērnībā atstāta novārtā emocionālā pasaule, tad neveidojas pozitīva attieksme pret sevi un savu vietu sabiedrībā. Šī tendence kļūst arvien izteiktāka.
Cilvēka emociju pasaule veidojas pirmajos piecos dzīves gados, radot personības pamatu. Minēšu dažas svarīgas lietas, kas mazulim ārkārtīgi nepieciešamas viņa attīstībā. Nekas nav labāks par vecāku pozitīvu uzmanību – sarunām ar bērniņu, kopīgu grāmatu lasīšanu, drošības izjūtas radīšanu.
Nevajag skopoties ar uzslavām! Ir svarīgi ieraudzīt, kas viņam labi izdevies, un nekādā ziņā to nesalīdzināt ar citu bērnu veikumu. Daudz vairāk emocionālās «telpas» un laika nepieciešams negribētu bērnu audzināšanai, jo viņi jau agrīnā vecumā ir agresīvi un izjūt neapzinātu nepatiku pret sevi.
Process svarīgāks par rezultātu
Vislabākā darbošanās metode ir netiešā mācīšana – spēles un rotaļas. Tas viss gan prasa papildu darbu, bet rezultāti ir acīmredzami. Spēles veicina patstāvību, atsaucīgu rīcību, prasmi izdarīt izvēli, attīstīt vērtējošu domāšanu. Pasaku taču var izstāstīt lomās, procesā iesaistot mazuli. Ir bezgala daudz iespēju jebkuru ikdienišķu notikumu pārvērst aizraujošā spēlē.
Pamatskolu pirmajās klasītēs speciālisti iesaka veidot trīs zo- nas – mācībām, rotaļām un praktiskām nodarbībām. Skolotājs jau iepriekš rūpīgi izdomā, kā veidot un organizēt daudzfunkcionālo vidi. Ja kādu stundu bērniem negribas mācīties, nav nekāds grēks to aizstāt ar rotaļām. Darbā ar pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērniem svarīgāks par rezultātu ir process.
Dzied un drukā burtus
Burtus un skaitļus mājās vajadzētu mācīt tad, kad bērns pats izrāda iniciatīvu. Pašreizējā metodika atšķiras no paņēmieniem, ko izmantoja pirms gadiem divdesmit.
Nereti bērns lasīt iemācās automātiski, bet skaņas nedzird. Viņam jāpalīdz tās atšķirt. Tādēļ nevajadzētu vārdus dalīt zilbēs, bet sabalsot burtus dziedot. Vienu vārdu māmiņa var izdziedāt vairākkārt, līdz mazulis atšķir visas skaņas. Dzirdes treniņi bērnam ļoti palīdzēs rakstīt pareizi.
Mājās ieteicams apgūt drukāto burtu rakstību, jo saistītā raksta veidošanas principi mainās. Mammas mācītie paņēmieni skolā var izrādīties nederīgi, tādēļ šo procesu vislabāk uzticēt skolotājām. Tāpat nevajadzētu apgrūtināt bērnu ar dzejoļu un pasaku «iekalšanu» no galvas, jo mehāniska iegaumēšana neveicina tēlaino domāšanu.
