Ja pundurtrusenītei būtu sava vizītkarte, tur varētu lasīt: «Pelēki dūmakainās Hildas ikdienas darbs ir jautroties uz nebēdu. Telefons nav vajadzīgs, tad tikai briesmīgie suņi zvanītu».
Ja pundurtrusenītei būtu sava vizītkarte, tur varētu lasīt: «Pelēki dūmakainās Hildas ikdienas darbs ir jautroties uz nebēdu. Telefons nav vajadzīgs, tad tikai briesmīgie suņi zvanītu.»
Vārds piestāv
Nevar zināt, pie kādiem saimniekiem Hilda tagad dzīvotu, ja pirms diviem gadiem Signijas Balseres mazais dēlēns Horens veterinārajā aptiekā «Dr. Aikāsāp» Bauskā nebūtu ievērojis trusenītes būrītī tik sirsnīgas un apaļas actiņas lūkojamies pretī. Nevarēja taču dzīvnieciņu nenopirkt.
Sākumā, kad trusene atradusi sev kādu blēņu, viņa nevarējusi ciest, ja viņu apsauc šādi: «Peciņa, nedari tā!» «Kas es viņiem par tādu mīļu un maigu bezrakstura trusenīti Peciņu,» droši vien tā trusenei šķitis, tādēļ viņa nemaz nereaģējusi, līdz drīz «nokristīta» par Hildu. Vārds bravurīgs, gluži kā viņa pati.
Kā bezbailīgs tanciņš
Mundrās rītausmas Hildu pilnīgi sajūsmina, tikai tad pa īstam var sākt rosīties. Protams, gadās trusenītei sapņot par niknajiem trušu ķērājiem un atmosties ar noplakušu omu, tomēr jautrības netrūkst. Viena mājinieku modināšanas metode ir šāda. Hilda zobos satver savu šķīvīti un ar visu spēku, cik nu trusim tā ir, sit pa būra redelēm. Nekas, ja Hilda nevar panākt sev vēlamo rezultātu. Jānogaida, kad Horens atļaus no būrīša izlēkt uz grīdas. Hilda žigli ielec gultā un tikai mazliet ar zobiņiem parausta saimniecei matus. Tad mūk zem gultas, jo pēriens nav patīkams. Kaut arī saimniecei miegs ir aizgaiņāts, īslaicīgās dusmas pārvēršas mīlestībā. Tad Hilda aiz laimes nolaiza viņai rokas.
Citreiz tāpat vien, it īpaši, ja kāds lasa grāmatu, Hilda ieraušas mājiniekiem pa vidu un draudzīgi nolūkojas viņos. Taču jauni nedarbi jau prātā. Viņa kā maza, pūkaina, atlecoša bumbiņa vai kā lēcējtrusene skrien un palecas metra augstumā. Hildu nebaida arī šķēršļi. Ja mazais Horens no klučiem sabūvē mājas, trusene kā bezbailīgs tanciņš ar purniņu visu aizbīda prom. Jautrākais ir ripināt virtuves papīra dvieļa rullīti – var to pieturēt, no prieka iegrauzties un ripināt tālāk. Lieldienas noteikti ir Hildas mīļākie svētki. Viņai jau divus gadus bija gods kā Lieldienu zaķim tupēt groziņā uz zaļām sūnām ar krāsainām oliņām apkārt.
Necieš elektrības vadus
Īpaši Hilda izbauda tos mirkļus, kad ir palikusi istabā viena. Trusene necieš ne melnus, ne baltus elektrības vadus, kas izskatās pēc draudošām lielu žurku astēm. Atliek pieskriet un ātri, šņik šņak, sagrauzt «asti» sīkās daļiņās.
Kad trusenīte noplēsusi tapešu strēmeli, saimnieces Signijas vērtējums bijis šāds: «Īsts suņu trusis!» Bārienu pēc blēņām Hilda aizmirst, patvērusies būrītī. Viņa tikai saimniecei atļauj iebērt trauciņā barību vai ielikt dārzeņus. Citiem viņa šņāc un kož. Par ēstuves vietu viņa izvēlas būri, jo tikai tur, viņasprāt, valda miers. Hildai īpaši garšo saulespuķu sēklas.
Prot sevi izglābt
Ja atnāk ciemiņi, Hildai par visu vairāk interesē viņu kabatu saturs. Kā viltīga kabatzagle tā nemanot pielien un ar ķepām velk ārā visu, kas pagadās. Viņa jau «nomedījusi» naudas maku un mobilo telefonu. Tagad Hildai vairs nav jātup savā būrī, viņa uz Signijas pleca var nokļūt pagalmā. Reiz pēc pastaigas Hilda bijusi ļoti nepacietīga un lēkusi zemē. Tik vien tā prieka, kā stiprs trieciens pa maigo degungaliņu. Pagalmā Hilda pamanās steigties uz zālienu pie draudzenēm – dzeltenajām pienenēm. Mazliet pašķin kādu lapiņu, paosta un tad uz laiciņu ieguļas puķēs. Ja laiskoties traucē kāds sakaltis zāles stiebrs, Hilda kā pļāvējmašīnīte var visus pēc kārtas nograuzt. Kāda diena Hildai gandrīz beigusies bēdīgi. Pēkšņi parādījies liels, melns krauklis. Hilda jutusi briesmas un žigli pieplakusi pie zemes. Putns zemu «noplanējis» un aizlidojis…
Hildai ir savs draudziņš – trusis veterinārajā aptiekā «Dr. Aikāsāp». Maija beigās viņa jau otro reizi priecāsies par draiskajiem trusēniem.
Skaidrojums
Pašlaik pundurtruši ir ļoti izplatīta šķirņu forma.
Tiem nav nepieciešami lieli būri, var turēt gan ārā, gan dzīvoklī.
Krāsu daudzveidība ir tikpat bagāta kā visiem citiem trušiem.
Ķermenis ir īss un drukns, smalku skeletu, acis ir ļoti lielas, galva attiecībā pret ķermeni ir relatīvi liela.
