Kāda māmiņa «Bauskas Dzīvei» raksta: «Mana 13 gadu vecā meita sākusi sliktāk mācīties.
Kāda māmiņa «Bauskas Dzīvei» raksta: «Mana 13 gadu vecā meita sākusi sliktāk mācīties. Līdz šim viņai nebija nekādu sarežģījumu. Gluži otrādi – meita bija viena no labākajām skolniecēm. Reizēm man šķiet, ka viņa uzvedas mazliet dīvaini, jo stundām sēž pie mājas uzdevumu burtnīcām, iegrimusi kādās neizprotamās apcerēs.»
Katrs konkrētais gadījums ir specifisks, taču būtu jāzina, ka pusaudžu vecumā iespējami depresijas periodi. To atzīst daudzi psihologi. Taču pusaudžiem depresija izpaužas citādāk nekā pieaugušajiem un to ir grūtāk konstatēt. Vēl sarežģītāk atrast cēloni, kas izraisījis šo nomāktību. Pusaudži ir ārkārtīgi jūtīgi, bet cenšas to slēpt. Depresiju var izraisīt konflikti skolā vai ģimenē, pārcelšanās uz dzīvi jaunā vietā, vilšanās un daudz kas cits. Šādās situācijās pusaudzis jūtas vientuļš, pamests un nemīlēts.
Amerikāņu psihiatrs Ross Kempbels iesaka vecākiem pievērst uzmanību dažiem specifiskiem simptomiem, kas varētu liecināt par depresiju: mazināta koncentrēšanās spēja un aizvien pieaugoša izklaidība, fantazēšana, sliktas atzīmes, apnikums, somatiskā depresija (simptomi bērnu sāk ietekmēt fiziski, izraisot sāpes ķermeņa dažādās vietās), noslēgšanās sevī.
Padziļinoties depresijai, pusaudzim var attīstīties nopiet- nas komplikācijas, kas ietekmē domāšanas procesu. Pasliktinās spriešanas spējas, bērns sāk sagrozīti uztvert īstenību un citu cilvēku domas par sevi. Viņš arvien biežāk secina, ka viss ir drūms un bezvērtīgs. Ja sākušies domāšanas procesa traucējumi, tad pusaudzis pakāpeniski zaudē spēju kontaktēt un padomu sniegšana kļūst mazefektīva. Šādā situācijā obligāti nepieciešama medicīniskā palīdzība.
Kaut arī vecāki lielākoties mīl savus bērnus, viņi nezina, kā to parādīt. Pārāk daudz pusaudžu jūt, ka būtībā nevienam nav nekādas intereses par viņiem. Viena no izplatītākajām kļūdām attiecībās ar pusaudžiem ir tā, ka vecāki un skolotāji viņus uzskata par jauniem pieaugušiem cilvēkiem. Patiesībā pusaudži ir bērni pārejas vecumā un viņu emocionālās vajadzības ir gluži tādas pašas kā bērniem. Būtu jāzina, ka viņi savas izjūtas pauž ar izturēšanos, turpretī pieaugušie – ar vārdiem.
Jebkuras pārmaiņas uzvedībā liecina, ka emocionālā saikne starp vecākiem un bērnu kļuvusi vājāka. Pusaudži to neprot izteikt vārdos, bet ar savu rīcību liek saprast, cik ļoti viņiem nepieciešams vecāku atbalsts, lai atkal iegūtu drošību.
