Ozolu iela Vecumnieku ciemā ir diezgan jauna. Tomēr tai ir savs īpašs stāsts, kam augustā centīgi sekojuši līdzi ielas iedzīvotāji. Atbrauca ugunsdzēsēji, elektriķi atslēdza elektrību, un drīz vien visi ielā mītošie uzzināja, ka negadījuma vaininieks ir kaķis Ķipars.
Gatis un Vita Vēveri bija nolēmuši – kamēr mitināsies dzīvoklī, iztiks bez dzīvniekiem. Pagājušā gada otrajā pusē tapa skaidrs, ka būs pašiem sava māja, tāpēc iegādājušies kaķi, kuru nosauca par Ķiparu. Labiekārtojot namu, Ķipars allaž tika ņemts līdzi, dzīvnieks jaunajā mītnē ātri pierada un palika tur arī pa nakti. Runčuks kļuva par Ozolu ielas jaunā nama pirmo iemītnieku.
Sēž un žēli ņaud
«Mūsu kaķa mamma dzīvo tepat blakus. Sanitas Rogas kaķenei atskrēja četri kaķēni, mēs vienu paņēmām,» atceras V. Vēvere. Ķipars kļuvis par meitas Alises absolūto mīluli.
«Runci uz jauno māju atvedām piektdienas vakarā. Nebrīnījāmies, ka naktī tas neatradās. Sestdien aizbraucām uz Lietuvu, vīrs atsūtīja bildes, kurās kaķis bija redzams elektrības stabā,» atceras V. Vēvere. Todien pie kaimiņiem, kuriem ir suņi, ieradušies ciemiņi ar suņiem, un kāds acīmredzot uzdzinis Ķiparu staba galā. Augšā runcis uzkāpis, bet lejā nokāpt dūšas nebija. Tāpēc sēdējis un žēli ņaudējis.
Sazvanījuši ugunsdzēsēju un glābēju priekšnieku Māri Plēsnieku. Speciālists atzinis, ka dzīvnieku lejā var celt tikai tad, kad atslēgta elektrība. Meistari ieradušies pēc divām stundām, pusei ciema atslēguši elektrību un kaķi nocēluši ieinteresēto kaimiņu acu priekšā.
«Mūsu Ķipara dēļ ieradās meistari un atslēdza elektrību! Mēs tiešām dzīvojam humānā valstī,» secina V. Vēvere.
Kaislīgs mednieks
Runcis, tāpat kā viņa saimnieki, ciena kārtību. Pa nakti tas snauž kājgalī vai nu pie Alises, vai viņas vecākiem. Rīts, kā ierasts, sākas ar piecu minūšu kontroles apli pa piemājas teritoriju, tad seko brokastis. Kamēr bērni skolā, kaķis guļ. Pusdienlaikā mīlulis iziet ārā un vakarā, kad visi atgriežas mājās, atkal ir klāt. Siltā laikā Ķipars labprāt paliek laukā arī pa nakti.
Divas reizes dienā kaķi ķemmē, tāpēc mājā nav spalvu. Ēdienkarte sterilizētajam runcim ir rūpīgi izplānota – tas ēd gan sauso, gan mitro barību. Dod arī dažādus skābpiena produktus – kefīru un biezpienu. Visvairāk tam garšo vistas gaļa un dažādi kaķu gardumiņi.
«Vecumniekos tagad ir veterinārā aptieka, tur visu var atrast, taču kādreiz ēdamo pirkām tikai Rīgā,» stāsta V. Vēvere. Vīrs reizēm no Rīgas atved liellopu gaļu, tā arī garšo.
Ķipars ir kaislīgs mednieks – ģimenei par pierādījumu atnesti čūskas gabali, sikspārnis, putni. Peles un nelielas žurkas tiek atrādītas diezgan bieži. Reiz garāžā vārtu konstrukcijas problēmu dēļ bija iekļuvusi pele. Mājinieki tur ielaida kaķi, kas ļoti ātri to noķēra. Runcis medī arī mušas un tauriņus. «Pat ja nedotu ēst, izdzīvotu,» smaidot secina saimniece.
Savs fetišs
«Ne velti saka – kur dzīvnieki un bērni, tur piedzīvojumi,» teic V. Vēvere. Savi niķi un stiķi runcim ir. Viens no trakākajiem ir matu gumiju graušana. Tās dzīvnieks azartiski meklē, ja atrod – sagrauž. «Vienreiz skatījāmies – uzkāpa uz galda, atstūma atvilktni, sāka pa to rakņāties, atrasto matu gumiju izmeta uz grīdas un sagrauza,» stāsta Alise. Matu gumijas tagad tiek glabātas kastītēs. Ja tās ir pieejamā vietā, kaķis cenšas nogrūst uz grīdas, lai gumijas izbirtu. «Tad Ķiparam ir pamatīgs kaifs,» smej saimnieki.
Ar savu kaķu māmiņu Ķiparam ir divējādas attiecības. Ārā abi ir draudzīgi. Ja kaķene ienāk mājās, tad Ķipars kļūst dusmīgs.
Ķiparam iepatikusies kāda īpaša manta. No Raiņa muzeja Tadenavā atvestas koka bumbas ar novirzītu smaguma centru – tās visu laiku nedaudz kustas, tāpēc var ripināt un skraidīt līdzi. Šī bumba Ķiparam ir viena no vismīļākajām rotaļlietām.
