Bauskas autoostas kafejnīcā «Tranzits» (tieši tā, nevis «Tranzīts» rakstīts uz plāksnītes pie ieejas durvīm) var nokļūt pa ērtām, nesen no jauna izbūvētām kāpnēm.
Bauskas autoostas kafejnīcā «Tranzits» (tieši tā, nevis «Tranzīts» rakstīts uz plāksnītes pie ieejas durvīm) var nokļūt pa ērtām, nesen no jauna izbūvētām kāpnēm.
Ja pirms iešanas uz kafejnīcu pirmajā stāvā maksas tualetē neesat rokas nomazgājuši, tad to var izdarīt pēc ēšanas, jo kurš prātīgs cilvēks neēdis un izsalcis staigās augšā lejā. Pusdienas «Bauskas Dzīves» korespondentiem šeit izvērtās nostalģiskās jaunības atmiņās. Viss (nu gandrīz viss) ir kā toreiz…
«Uzvara 1947 – 1977»
Pie vitrīnas pārdevējai jāizstāsta sava izvēle, obligāti jāpaņem čeks un ar to jādodas pie lodziņa. Tur silto ēdienu nosaukumi jāatkārto vēlreiz. Par to noteikti jādomā, citādi nāksies pāri visai zālei skaļi vaicāt pārdevējai, ko esat nolēmuši baudīt – karbonādi vai malto gaļu. Ģimenes grāmatvedībā čeku nevarēs pievienot, jo to paņem ēdienu izsniedzēja. Kamēr viņa kaut kur aiziet pēc jūsu porcijas, no kastītes varat izvēlēties, kādu dakšiņu un nazi esat raduši ikdienā lietot: plastmasas, alumīnija vai cietāka metāla. Ja ēdamais gadījies mazsālīts, tad jādodas meklēt sālstrauciņu.
Gados jaunos ēdējos vienaldzību vai neizpratni, toties vecākos ļaudīs siltas atmiņas raisīs glāzes, kurās ieliets kefīrs. Tās rotā sarkans ģerbonītis, kurā attēlots lācis un uzraksts «Uzvara 1947 – 1977». Ir bauda dzert kefīru no patiešām 24 gadus senām glāzēm. Ja kādam tas šķiet nepieņemami, dzērienu var pārliet uz galda esošā plastmasas glāzītē, pirms tam gan jāizņem pāris tur ieliktu salvešu.
Jo vairāk ēd, jo mazāk jāmaksā!
Pirms izvēlēties kādu no aptuveni desmit otrajiem ēdieniem, rūpīgi izkalkulējiet savas finansiālās iespējas un kuņģa ietilpību. Piemēram, pusporcija cūkgaļas maksā 65 santīmus, toties pilna porcija nemaksā latu 30 santīmu, bet gan tikai latu. Žēl, ka nav norādīts, cik būs jāmaksā, ja gribēsies apēst pusotru porciju. Izvēloties ēdienus, nav vēlams noklausīties tikai to, ko ņem jums priekšā stāvošais, bet rūpīgi jāapskata ēdienkarte. Aukstās zupas pēkšņi var pietrūkt, tad būs jāiztiek ar soļanku.
Pareizi darīja starptautisko maršrutu sastādītāji, kas saviem autobusiem neparedzēja apstāšanos Bauskā. Kā baltkrievs, vācietis vai anglis varēs paēst, ja ēdienkarte, daļēji ar roku rakstīta, ir tikai latviešu valodas pratējiem izlasāma? Kādam negaršos gurķi, kas salātos ir sagriezti ar visu mizā uzkrāto nitrātu bagātību, pelmeņi, kuri kaut kad ir bijuši ļoti karsti, un rupjmaize – vecais, labais «ķieģelītis».
Nav jau tik briesmīga pusdienošana Bauskas autoostā, kā, lasot šo tekstu, kādam šķiet. Var minēt daudz patīkama. Karstā laikā noteikti jāizvēlas aukstā zupa, jo to šķīvī glabā ledusskapī. Otrā ēdiena porcijas tiešām nav mazas, paēst var pietiekami. Ir bagātīga alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu izvēle, baudāms pat izlejamais alus. Līdznešanai mājiniekiem var nopirkt konfektes, šokolādi, kafijas paku vai pieclitrīgu kvasa pudeli. Kad viss kārtīgi notiesāts, traukus var aiznest nodot pie cita lodziņa. Rakstīts gan tas nekur nav, bet mēs taču visi atceramies, ka agrāk tā darījām.
