Skolotāja Lūcija Zvejniece 6. novembrī Īslīces vidusskolā svinēja 70. dzimšanas dienu un 50. darba jubileju.
Skolotāja Lūcija Zvejniece 6. novembrī Īslīces vidusskolā svinēja 70. dzimšanas dienu un 50. darba jubileju. Pusgadsimtu viņa ir nostrādājusi vienā izglītības iestādē.
Audzēknes un kolēģes
Kopš pagājušā gada mācību stundas skolotāja Zvejniece vairs nevada, taču viņai ir uzticēti citi svarīgi pienākumi. Ilggadējā pedagoģe pašlaik aizvieto skolas informācijas centra vadītāju, vada bērnu amatierteātra kopu un atbild par kārtību skolas teritorijā.
Kolēģi bija sarīkojuši sirsnīgas dzimšanas dienas svinības. Scenāriju rakstīja un sarīkojumu vadīja Īslīces vidusskolas direktores vietniece Inita Nagņibeda – Lūcijas Zvejnieces bijusī audzēkne. “Toreizējā Īslīces pamatskolā es sāku mācīties 5. klasē. Četrus nākamos gadus Lūcija Zvejniece bija mana klases audzinātāja. Bērnības atmiņas ir ļoti gaišas, jo viņa bija labestīga, skolotājai varēja prasīt padomu kā mammai. Tagad es apbrīnoju Lūcijas Zvejnieces enerģiju, spēju pielāgoties mūsdienu uztverei. Viņa nav zaudējusi jaunības degsmi,” pedagoģes personību raksturo Inita Nagņibeda.
Arī latviešu valodas un literatūras skolotājai Inetai Rozentālei jubilāre bija pirmā klases audzinātāja – mīļa, bet ļoti prasīga. Ineta piemetina: “Lai gan ar Lūciju Zvejnieci 15 gadu esam kolēģes, es viņai neuzdrīkstos pateikt “tu”. Skolotāja man ir liela autoritāte. Gadiem ritot, nemainīga palikusi viņas stila izjūta un elegance.”
Auditorijai nav jāiztop
Arī Mārtiņam Lasim un Uldim Šnēbergam – Īslīces vidusskolas 10. klases skolniekiem – Lūcija Zvejniece bija klases audzinātāja un mācīja matemātiku. “Mēs abi bijām skolotājas iemīļotāko audzēkņu vidū, jo apmeklējām visas stundas. Mums ne visai patika, ka audzināšanas stundās viņa skolēnus iztaujāja par jaunākajiem notikumiem pasaulē. Toreiz mūs politika neinteresēja, bet tagad gan ir citādi. Arī dzejoļu un vecu avīžrakstu lasīšana mūs garlaikoja, bet to neizrādījām. Skolotāja ļoti labi mācīja matemātiku. Viņa centās dažādot klases dzīvi, rīkojot ekskursijas un sarīkojumus. Pedagogam, mūsuprāt, nav jāiztop auditorijas kaprīzēm, bet jāuztur augstas prasības, nezaudējot labestīgu un draudzīgu attieksmi. Tieši tāda ir skolotāja Zvejniece,” atzīst Mārtiņš un Uģis.
Jubilāre nav skaitījusi, cik klases 50 gadu laikā ir audzinājusi. To varētu būt daži desmiti. Ik pa laikam bijušie audzēkņi atgādina, ka vajadzētu satikties vecajā skolā. Inita Nagņibeda ir ievērojusi, ka Lūcijas Zvejnieces bijušie audzēkņi to dara itin bieži.
Kļuvusi līdzīga mammai
Dzimšanas dienas svinībās piedalījās arī skolotājas meitas Daiga Purviņa un Laila Jahoviča, kura turpina pedagogu dinastiju. Jau 25 gadus Rīgas 3. vidusskolā viņa ir sporta skolotāja. Mamma pamatskolā ir bijusi Lailas un Daigas klašu audzinātāja. “Toreizējā vērtēšanas sistēmā līdzās pieciniekam man vienmēr bija punkts. Tas apzīmēja mīnusu. Mamma uzskatīja – tā ir jārīkojas, lai citi bērni nerunātu, ka savas meitas skolotāja vērtē nepelnīti augstu. Patiesībā tam nebija pamata. No savas pieredzes zinu, ka skolotāju bērniem neklājas viegli, jo viņi pastāvīgi atrodas īpašas uzmanības lokā,” bērnības atmiņās dalās Daiga Purviņa.
Lūciju Zvejnieci, viņas abas meitas, dēlu Andi, mazbērnus Antru, Gati un Krišu vieno ļoti ciešas ģimeniskas saiknes. “Kamēr gatavojamies braukt ciemos uz Īslīci, mamma jau ir klāt pie mums Rīgā. Viņa visam atrod laiku, ar savu enerģiju aizraujot arī pārējos. Atbildības izjūta mammai ir attīstīta vispārākajā pakāpē. Kopš mani bērni ir pieauguši, no darba skolā nereti atgriežos vēlu vakarā. Jūtu, ka esmu kļuvusi līdzīga savai mammai, kura iemīļotā darbā stundas neskaita,” spriež Laila Jahoviča.
