Izlasot rakstu par Sibīrijas ziemu, kas publicēts «Bauskas Dzīves» 14. marta numurā, pielikuma «Pavasaris» 15. lappusē, acu priekšā spilgti pavērās Krasnojarskas novads, kurā pavadīti vairāki gadi.
Izlasot rakstu par Sibīrijas ziemu, kas publicēts “Bauskas Dzīves” 14. marta numurā, pielikuma “Pavasaris” 15. lappusē, acu priekšā spilgti pavērās Krasnojarskas novads, kurā pavadīti vairāki gadi. Šo novadu iepazinu līdz pat Polārajam lokam. Abi ar vīru iepazināmies Sibīrijā, Bauskā nodzīvojām no 1968. līdz 1992. gadam. Viņš atdusas Jaunajos kapos no 2004. gada, es tagad dzīvoju pie meitas ģimenes.
Atmiņā nāk pirms pusgadsimta piedzīvotais. Tolaik mācījos vidusskolā Cēsīs. Agrā rīta stundā sitieni logā mūs abas ar Ausmiņu piecēla. Kas noticis? Aiz loga stāvēja divi manas klases zēni – Osvalds B. un Jānis D. Osvalds komandēja: “Vācieties ārā no mājas, sākušās izvešanas!” Mani klasesbiedri zināja, ka esmu atgriezusies no Sibīrijas. Ātri ar Ausmiņu posāmies ceļā, bet uz kurieni? Draudzenes vecākiem laukos liela saimniecība. Es dzīvoju pie krustmātes Straupē, mamma pirms gada tika saņemta un aizsūtīta uz Krasnojarskas novadu, māsa Rīgā.
No Sibīrijas nebaidos, valodu protu, dzīves apstākļi zināmi. Ausma iet 30 kilometru uz mājām, bet es dodos pie tuvākās klasesbiedres Inas R. Inas mamma iesaka, ka uz skolu nevajadzētu iet. Viņa iesaka doties uz Gaujmalu. Tā arī izdarām. Paņemam dažas grāmatas, Inas mamma iedod šo to ēdamu, un pa Gaujas ielu soļojam uz Gaujmalu. Auto rūkoņa piepilda rīta agrumu. Smago mašīnu rindas ar cilvēkiem un saiņiem virzās cita aiz citas. Man viss ir skaidrs, zēniem taisnība. Tā arī notika 1941. gada 14. jūnijā, kad mūs izsūtīja. Ģimenes tiek vestas uz staciju, bet par ko lauku ļaudis? Kas noticis?
Nogriežamies sāņus, lai izvairītos no drūmā skata. Nonākam Gaujmalā pie ķieģeļu cepļa, tur ļaudis sāk darbdienu. Gaujas tilts dun no daudzām mašīnām. Apsēžamies uz nolauzta koka un brokastojam. Tuvojas pusdienlaiks, to redzam no ceplī strādājošajiem. Ar zvanu skaņu tiek pasludināts pārtraukums. Mašīnu straume turpinās. Gaujā ledus izgājis, zem krūmiem šur tur vīd pa sniega pauguram. Diena saulaina, bet diezgan drēgna. Inai salst kājas, arī man kļūst vēsi. Norunājām, iesim uz māju, nav ko saldēties. Mašīnu kustība ir retāka. Pārnākot saimniece saka, ka nedz es, nedz Ausma neesot meklētas. Abas ar Inu pamācāmies. Nākamajā dienā klasēs ir uztraukums. No paralēlklases stundu laikā zaldāti aizveduši Uldi B. Arī no citām klasēm daudzi aizvesti. Kāpēc un par ko tāda ļaužu izsūtīšana? Tādi plāni esot PSRS.
Man otrreizējais Sibīrijas ceļš bija jāmēro 1950. gada decembrī. Bet tas jau ir cits stāsts. Krasnojarskas novadā pagāja mana bērnība un daļa jaunības.
