Pavasarī skābenes un rabarberi esot labākās zāles ziemas kaišu nogurdinātajiem.
Pavasarī skābenes un rabarberi esot labākās zāles ziemas kaišu nogurdinātajiem. Šajos augos ir zemes spēks, vitamīni un dzelzs, kas nodrošina vairāk enerģijas nekā vitamīnu dražejas. Ceru, ka tie, kuri par sevi rūpējas, pamanīja Veselības nedēļas pasākumus maija pirmajā nedēļā. To šogad Bauskas rajonā bija ļoti daudz.
Pārsteidza vispirms rajona Padomes galvenās speciālistes sociālajos jautājumos Inas Krūmiņas neatlaidība. Viņas aicinājumam piedalīties Veselības nedēļā bija tik daudz atbalsu, ka uz paredzētajām visām norisēm redakcijas ļaudis nevarēja pa- spēt nokļūt. Kad Inai Krūmiņai vaicāju, kam būtu jāteic paldies par skolēnu plakātu skati, lekcijām, sporta un atjautības sacensībām, ēdienu un rokdarbu izstādēm, veselīgu ēdienu, produktu un preparātu degustācijām, pagastu svētkiem un dāvanām dalībniekiem, saņēmu sarakstu ar gandrīz 30 uzvārdiem. Tik daudz bijis domubiedru, atbalstītāju, palīgu. Ceru, ka arī jūs, cienījamo lasītāj, kaut ko jaunu, sev noderīgu uzzinājāt šīs nedēļas laikā.
Bauskas slimnīca šogad bija vienīgā no rajona trim ārstniecības iestādēm, kas tieši Veselības nedēļā vairākas dienas piedāvāja izmeklējumus bez maksas. Pacienti tika aicināti uz fluorogrāfa apskati, cukura līmeņa noteikšanu asinīs un sirds elektrokardiogrammu.
Cilvēku pieplūdums pārsteidza jebkuras prognozes, kopumā izmeklēti ap 400 iedzīvotāju. Slimnīcai šī labdarība bija «kodiens» budžetā – ap 200 latu neiekasētas pacienta nodevas. Tomēr mediķi apzinās, ka ne jau prieka un gara laika dēļ ļaudis centās izmantot piedāvātos bezmaksas medicīniskos izmeklējumus. Tas lieku reizi apliecināja, ka ģimenes ārstiem valsts atvēlējusi pārāk maz līdzekļu, lai viņi varētu godprātīgi sūtīt pacientus uz izmeklējumiem. Lai ārstētu, jānosaka precīza diagnoze, bet tas ir ilgstošs un ļoti dārgs process. Taču pašreizējā veselības aprūpes sistēma arī pacientu ielikusi spīlēs. Akcija pierādīja, ka cilvēkiem nav naudas, lai veiktu analīzes vai izmeklējumus.
Par šo nabadzību satraukti arī Eiropas Savienības eksperti. Veselības aprūpei Latvijā atvēlētais finansējums ir viens no zemākajiem Eiropā – tikai 3,2 procenti no iekšzemes kopprodukta. Pasaules Veselības organizācijas standarti paredz, ka vajadzētu ne mazāk kā piecus procentus, bet Eiropas Savienības dalībvalstīs veselības aprūpei atvēl no septiņiem līdz deviņiem procentiem no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas sabiedrības lielākā daļa ir slima šī vārda parastajā izpratnē. Pilnīgi droši – ar skābenēm un rabarberiem vien visus neizdosies atveseļot.
