Par Grenctāles kultūras nama stāvokli un nākotni pausti daudz un dažādi viedokļi. Daži pat jau paspējuši savus uzskatus mainīt.
Domes sēdē izpilddirektora vietniece klusi informēja, ka investoram ir interese par Grenctāles kultūras nama lielo zāli. Ja nepiekritīsim – pazaudēsim investīcijas, kas tagad ir zelta vērtē.
Vēlāk, kad jau tauta sašutusi un televīzija iesaistījusies, izrādās, investoru nama pārbūve maz interesējusi un šo variantu kā «super» iespēju piedāvājusi pati novada vadība. Salīdzinājumam piemērs: ir liela māja ar daudzām istabām – viesistaba, virtuve, guļamistabas, neizmantots pagrabs – un lieli komunālie maksājumi. Viesistaba ir vislabākajā kvalitātē. Sieva, neinformējot pārējos ģimenes locekļus, izlemj, ka īzīrēs lielo istabu «toč-kai», kas varbūt dos līdzekļus pārējo istabu remontam. Kāds būtu ģimenes liktenis? Mani pārsteidz doma, ka svaru kausos liktas tādas lietas kā alkohols un kultūra. Nesenā pagātnē izbaudījām padomju racionālo domāšanu ar graudu glabāšanu uz Rundāles pils parketa, baznīcu pārvēršanu par darbnīcām. Ko tās telpas tukšas stāvēs?!
Es Grenctāles kultūras namu pēc darba laika vairāk nekā divās stundās izstaigāju no pagraba līdz jumtam. Kaut arī telpās prasās kosmētiskais remonts, līdzvērtīga kultūras centra ar tik daudz skatītāju vietām un slīpo grīdu novadā nav. Apmēram divas trešdaļas jumta ir atjaunotas. Remontā kopš 2004. gada ieguldīti ap 200 000 eiro. Uzklausīju Grenctāles kora dalībnieku viedokli par nejēdzīgo situāciju. Kultūras nama stāvoklis nav ideāls, bet par graustu un pamestu būvi to nu nekādi nevar saukt. Cilvēkiem ir interese par labiem pasākumiem, un nama atrašanās ārpus Bauskas nav šķērslis.
Kārtējo reizi pārliecinos, ka Bauskas novada administrācija izceļas ar savdabīgu pieeju – meklēt attaisnojumus, nevis risinājumus. Novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks sacīja – lai celtni sakārtotu atbilstīgi mūsdienu prasībām, jāiegulda miljons eiro! Kur ir aprēķini, tāmes? Varbūt vajag divus miljonus? Deputāts Artūrs Toms Plešs norāda, ka agri vai vēlu ēkai būs jāmeklē cits pielietojums, jo tikai kultūras norisēm tā ir par lielu. Līdz šī gada 18. augustam viņš Grenctāles kultūras namā nebija bijis, bet viedoklis jau bija!
Ir pagājuši divi mēneši, kopš esmu deputāts, taču vēlēšanās uzvarēja bailes no pārmaiņām un vienaldzība pret novadā notiekošo. Viss turpinās pa vecam – vadība dzīvo savu komfortablo dzīvi, novada iedzīvotāji – savējo. Kā sociālisma rezervāts – alga nodrošināta, atbildību īpaši neprasa, rezultātu nekontrolē, galvenais ir laikus sagatavot atskaites!
Man pirms balsojuma par novada vadību bija saruna ar Ābelnieka kungu. Priekšsēdētājs apgalvoja, ka viņam daudzas idejas bija traucējis piepildīt iepriekšējais vietnieks un izpilddirektors. Tagad vietnieks jauns, izpilddirektors ilgstoši slimo, taču nekas neuzlabojas – runā vienu, dara ko citu. Ja tiek uzdoti neērti jautājumi izpildvarai, uz tiem vai nu neatbild, vai atteic – tas ir «īpašs gadījums». Problēmas nerisina, bet gaida, kad tās pašas pazudīs.
Novadā nav pienācīgas vadības ne kultūras jomā, ne kopumā. Pašvaldībā nav komandas darba, katra nodaļa strādā pašplūsmā, kā nu māk. Darbības netiek koordinētas un kontrolētas, nav konkrētu mērķu un izpildes termiņu. Aicinu deputātus palasīt savu partiju pirmsvēlēšanu solījumus. Pagājuši tikai divi mēneši…
