Viesturu pagasta iedzīvotājs Leonīds Kronbergs uz redakciju atnesa vairākus senus savas ģimenes fotoattēlus.
Viesturu pagasta iedzīvotājs Leonīds Kronbergs uz redakciju atnesa vairākus senus savas ģimenes fotoattēlus.
Viņš vēstī: «Man patīk šī rubrika, tas ir kas jauns. Varu atcerēties vecos laikus, pārcilāt senas fotogrāfijas.» Klausoties L. Kronberga stāstījumu, atklājās daudz interesantu faktu.
Pasakas lasa vācu valodā
Leonīda vecāmāte Līze Kronberga dzimusi 1867. gadā, nodzīvojusi garu un interesantu mūžu, kurš aprāvies 1956. gadā. Mācījusies ģimnāzijā, bijusi tiem laikiem ļoti izglītota. Viesturu pagasta «Bencēnos» darbojusies skoliņa, kurā Līze apkārtnes bērniem vadījusi stundas. Leonīds atceras, ka vecāmāte mājas bērniem, arī viņam, lasījusi pasakas. Līze labi pratusi angļu, vācu, krievu, franču valodu. Pasakas viņa nereti lasījusi vācu valodā un uzreiz tulkojusi latviski.
Vācu valodas prasme vecaimātei noderējusi Otrā pasaules kara laikā, toties pēc kara, 1949. gada pavasarī, uzzinājusi par gaidāmo izvešanu, Līze braukusi pie radiem uz Bausku. «Bencēni» bijušas turīgas mājas, tāpēc tajās saimniece nav jutusies droši. Saimniecībā bijuši 44 hektāri zemes, kūts moderni aprīkota ar lopu automātisku dzirdināšanu.
Vecvecmāte – turciete
Līzes vecāki bija Lizete un Juris Gludiņi. Juris savulaik strādājis Rundāles pilī par būvnieku. No pils bijušajiem koka staļļiem, kad tie jaukti nost, Juris «Bencēnos» klēti uzbūvējis. Viņš esot bijis krietns amatnieks, uzcēlis divas mājas: meitai «Bencēnus», bet dēlam «Gludiņus». Abas ēkas saglabājušās līdz mūsdienām, kaut gan celtas 19. gadsimta septiņdesmitajos gados.
Leonīds atceras, ka vecāmāte Līze par savu māti Lizeti teikusi, ka viņa esot turciete. Par to liecinājuši dažādi fakti. «Bencēnos» vēl ilgi glabājusies turku ūdenspīpe ar skaistu ērgļa galvu. Līzes tēvs Juris, Rundālē strādājot, savu nākamo sievu nolūkojis. Lizete acīmredzot bijusi kalpone pilī. Tur dažādu tautību ļaudis strādājuši, vairāki no Turcijas, kas Krievijā nonākuši kā gūstekņi pēc krievu un turku kara.
Māti tēvs nolūkojis Ķīnā
Par vecvecmātes turcisko izcelsmi Leonīds zina tikai no nostāstiem, taču par savas mātes dzīves gājumu viņam ir konkrētākas atmiņas. Māte Zinaīda bijusi krieviete, kas vairākus gadus dzīvojusi un strādājusi Ķīnā. Leonīda tēvs Nikolajs bijis virsnieks cariskajā armijā, dienesta gaitas viņu aizvedušas uz Ķīnu, tur arī Zinaīda nolūkota. Viņa bijusi medmāsa, kariem un juku laikiem sākoties, nonākusi Ķīnā, 1925. gadā kopā ar vīru atceļoja uz Latviju. Zinaīda savus vecākus, kuri mituši Samārā, pēdējo reizi redzējusi 1916. gadā. Ģimenes dzīve Latvijā neveidojās laimīga, Nikolajs un Zinaīda izšķīrās. Iemesls – Zinaīdas iemaņu trūkums lauku darbu veikšanā, ne bez vainas arī «Bencēnu» kalpone Milda, kura vēlāk kļuvusi par Nikolaja sievu. Zinaīda šķirti no vīra Latvijā nodzīvojusi līdz 1986. gadam.
No sveštautiešiem nav jābaidās
Tagad daudz runā par citu tautību cilvēkiem Latvijā, izskan bažas par ieceļotāju ieplūšanu šeit pēc tam, kad būsim iestājušies Eiropas Savienībā. Leonīda Kronberga dzimtas atmiņas liecina, ka svešu ļaužu mūsu zemītē nekad nav trūcis. Viņi nereti ir bagātinājuši, nevis kaitējuši latviešu tautai.
