Šī gada 5. maijā, klātesot 247 biedrības «Tautas kustība «No sirds Latvijai»» pārstāvjiem, tika nodibināta partija «No sirds Latvijai». Tās valdes priekšsēdētāja ir Inguna Sudraba, valdes pārējo piecu locekļu vidū populārākais ir bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris. Saeimas vēlēšanās piecos vēlēšanu apgabalos partija pieteikusi 105 kandidātus. Viņu vidū vīrieši – 63 (60 procentu), sievietes – 42 (40 procentu). Kandidātu vidējais vecums – 47 gadi. Vecākais kandidāts sasniedzis 73 gadus, jaunākajam ir 22. Augstākā izglītība ir 93,3 procentiem.
Zemgales vēlēšanu apgabalā partija pieteikusi 16 kandidātus, par vienu mazāk, nekā maksimāli iespējams. Pašreizējās socioloģiskās aptaujas liecina, ka partija «No sirds Latvijai» vēlēšanās varētu savākt ap 3,4 procentus balsu. Šāds atbalsts partijai ir stabils jau vairākus mēnešus. Taču ir arī reāla iespēja, ka partija varētu pārsniegt noteikto piecu procentu barjeru. Tas nodrošinātu vismaz piecu deputātu vietas 12. Saeimā.
Mūsu četru novadu pārstāvji kandidātu listē nav iekļauti. Tādējādi partijas «No sirds Latvijai» rindās Saeimas deputātu krēslā mūsu puses ļaudīm nespīd iespēja iesēsties.
1. Aivars Meija (dz. 1955. g)
«No sirds Latvijai» Zemgales vēlēšanu apgabala līderis dzīvo Ādažu novadā, viņa norādītā darbavieta SIA «Vilattrans» reģistrēta Ropažu novadā. 1983. gadā fiziskās audzināšanas pasniedzēja diplomu ieguvušais A. Meija pašlaik ir tirgus izpētes analītiķis. Darba gaitās pabijis ļoti dažādos amatos. Bijis Ogresgala pagasta astoņgadīgās skolas direktors, vadījis uzņēmumu «Latvijas Aviolīniju tūrisma serviss». Desmit gadus bijis sabiedriskās organizācijas «Mazo gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācija» priekšsēdētājs, arī Zemkopības ministra padomnieks, pusgadu sabijis valsts akciju sabiedrības «Centra reģiona ceļi» padomes locekļa amatā. A. Meija ir nodibinājuma «Latvijas Sporta rehabilitācijas un sociālais centrs «Staicele»» padomes priekšsēdētājs.
2009. gada 6. jūnija Jelgavas pilsētas domes vēlēšanās startēja no Pilsoniskās savienības saraksta, bet ievēlēts netika. A. Meija ir partijas «No sirds Latvijai» valdes loceklis, tajā savu moto viņš formulējis šādi: «Necīnies ar problēmu! Atrisini to! Vienkārši dari to, ko tu dari vislabāk.» Viņu interesē dažādas sportiskās aktivitātes, ceļošana.
2. Diāna Novicka (1980)
Partijas «No sirds Latvijai» valdes locekle. Rīdziniece, Rīgas Stradiņa universitātē ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu socioloģijā. Darba gaitas sākusi kā datortehnikas salona vecākā pārdevēja, tagad ir SIA «Veiters korporācija» komercdirektore. Absolvējusi Rīgas Puškina liceju, kur mācības notiek krievu valodā, kas ir viņai dzimtā. Brīvi pārvalda latviešu un angļu valodu. Uzņēmējai pašlaik nav finansiāli spožākais posms dzīvē, jo viņas parādsaistību summa pārsniedz 207 tūkstošus eiro. D. Novicka deklarējusi arī 14 200 eiro skaidras naudas uzkrājumus. Partijas mājaslapā viņa paudusi savu politiskās darbības moto: «Ilgtspējīga valsts attīstība nav iedomājama bez bērniem un lielām ģimenēm. Atbildība, gods un patriotisms sākas ģimenē. Uzsverot ģimenisko vērtību stiprināšanas nozīmi sabiedrībā, jāpanāk, lai ģimenes izjūt reālu atbalstu no valsts puses.»
3. Inese Vārslavāne (1964)
Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas, kā arī Svētes pamatskolas skolotāja augstāko izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē, 1990. gadā absolvējot to kā vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēja. Kā liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) mājaslapā atrodamā informācija, pērn ziedojusi Zatlera reformu partijai septiņus eiro.
4. Ivars Falks (1942)
Pensionāra I. Falka vārds daudziem atsauks atmiņā viņa darbošanos Latvijas Televīzijā. Vēl tagad LTV kolēģi viņu uzskata par vienu no informatīvā raidījuma «TV Panorāma» leģendām. Režisoru Ivaru Falku varētu dēvēt par šoferi-leģendu, jo reiz, gatavojot sižetu, ar vecu «gaziku» viņš apsteidzis ātrās palīdzības auto. Šis ir vienīgais partijas «No sirds Latvijai» kandidāts Zemgales vēlēšanu apgabalā, kuram ir vidējā izglītība. Būdams pensijā, I. Falks par naudas trūkumu laikam nevar sūdzēties, jo šī gada jūlijā partijai ziedojis 14 000 eiro.
5. Edmunds Pētersons (1961)
Dzīvo Jūrmalā, 2005. gadā Latvijas Universitātē ieguvis profesionālā maģistra grādu jurista kvalifikācijā. Pašlaik ir zvejnieku saimniecības «Māmas» īpašnieks. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās no Centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» ievēlēts par Engures novada domes deputātu. Ir Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs. Pašvaldību darbā viņam ne vienmēr klājies spoži. Būdams Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs, 2009. gadā 14. janvārī E. Pētersons no šī amata ticis atstādināts. Tas izdarīts ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna rīkojumu.
6. Viktors Lelis (1963)
Latvijas Valsts universitātes 1979. gada absolvents tiesību zinātnēs. Pašlaik ir valdes loceklis divās SIA – «Levi energo» un «Neretas dzirnavas». Pirms trim gadiem kandidējis uz Saeimu no politisko partiju apvienības «Saskaņas centrs». Šī gada augustā partijai «No sirds Latvijai» ziedojis 2500 eiro.
V. Lelis ir biedrības «Enerģija tautai» valdes priekšsēdētājs. Esot šajā amatā, 2012. gadā laikrakstam «Dienas bizness» V. Lelis skaidrojis savus ekonomiskos principus: «Es uzskatu, ka valstij šodien jāsāk būvēt ražotnes. Valstij jāapzinās nišas, kur tā var atrast savu vietu, kur var pelnīt naudu, un valstij pašai šajās nišās jārada uzņēmumi un darba vietas. Pēc tam šos uzņēmumus, iespējams, varēs privatizēt.» Viņš tolaik arī atzinis, ka «mums ir ļoti smaga nodokļu sistēma un arī nodokļu apjoms ir ļoti liels. Turklāt – mūsu nodokļu sistēma pašlaik ir pakārtota nevis ekonomikas attīstības nepieciešamībai, bet gan nepieciešamībai norēķināties ar Starptautisko Valūtas fondu.»
V. Lelis ir sabiedrībā neviennozīmīgi vērtētās biedrības «Meklēšanas vienība «Leģenda»» valdes loceklis. Biedrībā darbojas 30 līdz 50 gadus veci vīrieši, tā ir senākā šāda interesentu apvienība Latvijā. Biedrība nodarbojas ar militāro arheoloģiju.
7. Aivars Saulītis (1957)
Jēkabpilī dzīvojošais uzņēmuma «Gandris» individuālais komersants 1992. gadā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmijā ieguvis augstāko juridisko izglītību. Virtuālajā vidē pieejamā informācija par A. Saulīti ir niecīga. Centrālajā Vēlēšanu komisijā iesniegtajā iesniegumā norādīts – kandidātam ir 38,5 tūkstošu eiro parādsaistības.
8. Jānis Kurpnieks (1950)
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas 1974. gada absolvents pašlaik strādā apdrošināšanas jomā, ir biedrības «Zelmeri Pro» valdes priekšsēdētājs. Par savu dzīvesvietu viņš deklarējis Jelgavu, taču Jaunjelgavas novadā ir zemes kopīpašums. Kandidātam ir 14 630 eiro parādsaistības, viņš arī ir izsniedzis 23 904 eiro lielu aizdevumu.
J. Kurpnieks ir orķestra «Zelmeri Pro» mūziķis, pirms gada laikrakstā «Neatkarīgās Tukuma Ziņas» paudis iebildumus par 2013. gada Vispārējo dziesmu un deju svētku norisi: «Kā pieredzējis profesionālis, kurš bijis gan Dziesmu svētku rīkošanas «augstumos», gan arī kā svētku «ierindas» dalībnieks, nevaru ar milzīgu entuziasmu jūsmot par aizvadītajiem svētkiem. Plaisa starp svētku eliti un sabiedrību ir tāpēc, ka valsts «taisa» tautas svētkus tieši tāpat kā padomju laikos, ir saglabāta arī tā pati vecā organizatoriskā sistēma ar formālām padomēm. Neapmierināti ir gan kori, gan deju kolektīvi, gan pūtēju orķestri. Mēs nejūtam, neredzam, neesam mierā ar mērķi, ar ideju, kuru realizējam ar konkrētu repertuāru. Visa tā biļešu epopeja bija paredzama, jo pilnīgi tika ignorēta iepriekšējo svētku pieredze. Tāpat arī dalībnieku, īpaši dejotāju, pārslodze, sliktā sadzīve, daudzviet nepietiekamā ēdināšana, sliktā pasākumu organizācija, īpaši svētku gājiens.»
J. Kurpnieks ir šķīries, tādēļ kādā iepazīšanās portālā par viņu atrodams ieraksts «Hobiji – sports, ceļošana, mazdārziņu lauksaimniecība.»
9. Ivars Amoliņš (1941)
Deputāta kandidāts dzīvo Tukuma novadā, augstāko izglītību ieguvis Rīgas Politehniskajā institūtā (enerģētiķis) un Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā (lauksaimniecības ekonomika un organizācija). Pašlaik I. Amoliņš ir SIA «A3» valdes loceklis. Jūnijā divas reizes ieskaitījis ziedojumu partijas «No sirds Latvijai» kasē, ik reizi 20 eiro, savukārt augustā partijai atvēlējis 14 900 eiro.
Apbrīnojama ir I. Amoliņa tieksme kļūt par Saeimas deputātu. 1995. gadā kandidējis 6. Saeimas vēlēšanās no Alberta Kaula vadītās Vienības partijas. A. Šķēles valdībā I. Amoliņš nedaudz vairāk kā gadu bijis zvejniecības valsts ministrs Zemkopības ministrijā. 1998. gadā startējis 7. Saeimas vēlēšanās no Jaunās partijas. 2005. gadā kandidējis Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no LSDSP saraksta. 2006. gadā kandidējis uz 9. Saeimu LSDSP sarakstā. 2010. gadā I. Amoliņš kandidējis uz 10. Saeimu no partijas «Par prezidentālu republiku» saraksta. Tajā viņam bija 14. kārtas numurs, vēlētāji viņu «uzcēla» uz trešo vietu, tomēr partija Saeimā pārstāvniecību neieguva.
10. Juris Razživins (1983)
Latvijas Lauksaimniecības universitātes absolvents saimnieko Jelgavas novada zemnieku saimniecībā «Jaunlejnieki». Savā saimniecībā attīstījis graudkopību un rapšu audzēšanu. Ir daudzdzīvokļu mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas biedrības «Milleri16» valdes priekšsēdētājs, Zaļās draudzes (Zaļenieku) evaņģēliski luteriskās baznīcas padomes loceklis. Kandidāta īpašumā ir 13 dažādas vieglās automašīnas, kravas automobiļi, traktors, kombains, citi spēkrati. Skaidrā naudā J. Razživins uzkrājis 3000 eiro, bankas kontos noguldīti 21 461 eiro, viņam ir arī 189 644 eiro parādsaistības.
11. Indulis Skudra (1967)
Jūrmalas pilsētas internātpamatskolas direktors absolvējis Dobeles 1. vidusskolu, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā ieguvis bakalaura grādu sporta pedagoģijā. 2010. gada 10. Saeimas vēlēšanās kandidējis no partijas «Daugava – Latvijai» saraksta Vidzemes vēlēšanu apgabalā.
Kandidātam ir 68 203 eiro parādsaistības. 2009. gadā I. Skudras vārds publiski izskanējis, jo viņam bija konflikts ar skolotāju, kura uzskatījusi, ka no darba izglītības iestādē atlaista nepamatoti. «Viņa ir pārkāpusi savas robežas kā darbiniece, nomelnojusi mani kā direktoru, manipulējusi ar audzēkņiem,» tā savulaik iemeslus, kāpēc atlaista skolotāja, uzskaitījis direktors I. Skudra. Pedagoģe savukārt minējusi citus cēloņus. Konflikta risināšanā iesaistījusies Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija, sākts arī kriminālprocess.
12. Dace Kaminska (1968)
Jelgavniece D. Kaminska juridisko izglītību ieguvusi Latvijas Universitātē. Pašlaik viņa ir Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrības valdes priekšsēdētāja. Pirms gada startējusi pašvaldību vēlēšanās Rīgā, tad bijusi centriskās partijas «Latvijas Zemnieku savienība» listē. Virtuālajā vidē D. Kaminska sniedz šādu savu raksturojumu: «Kalpoju par kalpu sev… un pie reizes arī citiem. Esmu karognesēja, mans darbs ir domāšana, runāšana, darīšana, tad svinēšana. Uz šīs planētas dzīvoju pēdējo reizi, tāpēc cenšos.»
13. Ivars Krusts (1969)
Dzīvo Ādažu novadā, 2007. gadā biznesa augstskolā «Turība» ieguvis profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs. Pašlaik ir apsardzes uzņēmuma a/s «G4S» 1. līmeņa objekta vadītājs. Kandidātam ir būvju īpašumi un dzīvojamā māja ar lauksaimniecības zemi Rēzeknes novadā, arī būvju īpašumi un jaunbūve ar lauksaimniecības zemi Sējas novadā. I. Krustam ir arī 16 000 eiro parādsaistības.
14. Agris Meirēns (1964)
Rīdzinieks A. Meirēns ir Rīgas 5. medicīnas skolas, kā arī Latvijas Biznesa koledžas un Baltijas starptautiskās akadēmijas absolvents. Pašlaik viņš ir nodibinājuma «Aprūpes namu fonds» valdes priekšsēdētājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centra veselības aprūpes atbalsta funkciju veicējs. Viņam kopīpašumā ir divi dzīvokļi Rīgā, zemes īpašumi Ēveles pagastā. Bankās kandidāts glabā 7285 eiro un 1583 ASV dolārus. KNAB mājaslapā A. Meirēns uzrādās kā aktīvs dažādu partiju atbalstītājs. «No sirds Latvijai» viņš gan atvēlējis vien 102 eiro. Savukārt pērn A. Meirāns vairākkārt nelielas naudas summas ieskaitījis partijai «Vienotība», pirms tam ziedojis arī Pilsoniskajai savienībai. Summas gan nav lielas, divas reizes pa 64 latiem, divreiz ieskaitījis 48 latus, septiņas reizes 42 latus, vienreiz atvēlējis 40 latus, piecas reizes šķīries no 90 latiem.
15. Liāna Ulmane (1976)
A/s «Rīgas siltums» līgumu grupas klientu konsultante pabeigusi Baltijas Krievu institūtu, izglītojusies arī biznesa augstskolā «Turība» un Latvijas Universitātē, kur ieguvusi sociālo zinātņu bakalaura grādu vadībzinātnē. L. Ulmane ir biedrības «Rīgas Pļavnieku pamatskolas atbalsta biedrība» valdes locekle, darbojas biedrībā «Latvijas vecāku kustība». Kandidātei ir 17 560 eiro parādsaistības.
16. Iveta Žvagiņa (1968)
Jēkabpilī dzīvojošā I. Žvagiņa pašlaik ir bezdarbniece. Viņa Latvijas Universitātē ieguvusi vides zinātņu maģistra grādu vides pārvaldībā un dabas zinātņu bakalaura grādu ģeogrāfijā. Savulaik Vecbebru sovhoztehnikumā izmācījusies par ēdienu gatavošanas tehniķi. Šī gada jūlijā kandidāte partijai «No sirds Latvijai» ziedojusi 20 eiro.
