Latvijā konstatēts putnu gripas agresīvais tips; jāievēro stingri biodrošības pasākumi
Gājputnu atgriešanās vēsts ir patīkama, jo tas nozīmē, ka ziema ir galā un laukus un mežus pieskandinās putnu dziesmas. Taču pēdējos gados šis laiks ir arī ļoti raižpilns saistībā ar putnu gripu.
Šogad Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) februārī saņēma laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas apstiprina augsti patogēno putnu gripu diviem Jūrmalā atrastiem mirušiem paugurknābja gulbjiem. Šis ir pirmais konstatētais putnu gripas gadījums Latvijā.
Jau 23. februārī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus noteikumos par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām, nosakot, ka mājputni jātur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem, un jāievēro citi papildu biodrošības pasākumi novietnēs, kurās tur mājputnus.
Ierobežojumu perioda ilgums būs atkarīgs no epidemioloģiskās situācijas valstī, citās ES dalībvalstīs un tuvumā esošajās trešajās valstīs.
Nozares iekšējais drauds
Lai izvairītos no bēdīgām sekām, putnkopjiem un viņu lolotajām saimēm jāiztur stingro ierobežojumu laiks un jānoturas pretī kārdinājumam ļaut putniem ieknābāt pirmos zaļos zāles asnus brīvā dabā.
Zane Rostokina, Latvijas Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja, šī gada situāciju raksturoja šādi: «Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, apstākļi ir atšķirīgi. Pirmkārt, putnu gripa ir konstatēta Latvijā; otrkārt, tā ir augsti patogēna gripa, agresīvais tips. Iepriekšējo gadu pieredze varētu būt iemidzinoša un dažu labu putnkopi vedināt izturēties vieglprātīgi. Tas šoreiz varētu izrādīties pārdroši un liktenīgi. Pagaidām vīruss cirkulē savvaļas putnu vidū, bet diemžēl Igaunijā šis putnu gripas paveids konstatēts arī mājputniem. Vietā būtu jautājums – kāpēc savvaļas putni nenobeidzas masveidā? Visu nosaka imunitāte. Slimība paņem tikai vārgākos sugas īpatņus, bet daudzi putni kļūst par pārnēsātājiem. Mājputniem, kas bieži vien ir selekcionēti šķirnes putni, imunitāte nav tik spēcīga.»
Kā skaidro Z. Rostokina, nepieciešamie biodrošības pasākumi, ieskaitot grauzēju apkarošanu, ir papildu aizsardzība arī pret citām ne mazāk bīstamām slimībām, piemēram, salmonelozi. Dezinfekcijas līdzekļi, paklāji, maiņas apavi nav tik neizpildāmas lietas. Turklāt pavasara saulīti var ļaut putniem baudīt, tikai tad nepieciešama nojume ar ūdensnecaurlaidīgu jumtu, un apkārt jāuzliek atbilstoši smalks žogs, nu tā, lai pat zvirbulis cauri netiek.
Tie, kas nopietni grib darboties un palikt šajā nozarē, un ir reģistrējuši vai pat apdrošinājuši savas saimes, noteikumus ievēro, atzīst Putnkopības asociācijas valdes priekšsēdētāja un turpina: «Bēdīgāk ir ar daudzajiem nereģistrētajiem mājputnu turētājiem, un jāatzīst, Latvijā tādu ir pietiekami. Tas ir nozares iekšējais drauds, jo saimnieki bieži vien izturas nevērīgi un pavirši vai noteikumus vispār ignorē. Tātad atliek cerēt uz veiksmi, vai arī inficēšanās gadījumā sekas paliek uz šo saimnieku sirdsapziņas. Atgādināšu, ka slimības skartajai saimniecībai tiek uzlikts liegums trīs kilometru rādiusā, bet uzraudzības zona ir desmit kilometru. Ne katrs aizdomājas arī par baiso utilizācijas ainu, ja nāktos nogalināt simtiem un tūkstošiem putnu.»
Vistas atrodas kūtiņā
Inese Gulbe-Lasmane Vecumnieku novada Stelpes pagasta «Roņukos» ar putnkopību nodarbojas jau vairākus gadus. Viņa aktīvi seko jaunākajam nozarē, ieklausās citu pieredzē un, lai uzlabotu un modernizētu saimniecību, raksta un iesniedz projektus Lauku atbalsta dienestam. Pagājušajā gadā iegūts atbalsts biodrošībai nepieciešamā inventāra un dezinfekcijas līdzekļu iegādei. Arī šogad Inese plāno iesaistīties projektā, jo ir iecere uzlabot lauka aploku tā, lai mājputniem būtu gan brīvība, gan aizsardzība no iespējamiem savvaļas putnu apdraudējumiem. Tam nepieciešama ūdensnecaurlaidīga nojume.
Pašlaik, protams, vistas atrodas kūtiņā. Saimē ir ap simt vistu, un iecerēts skaitu palielināt. Inese Gulbe-Lasmane atzīst, ka diemžēl bažas rada nereģistrētās saimniecības, kas sevi labprāt reklamē, bet faktiski atrodas ārpus kontroles, un viss atkarīgs no saimnieku labās gribas.
Sandra Icaka savā piemājas saimniecībā «Padegas» izdomas bagāto mājražojumu piedāvājumu lieliski papildina ar olu produkciju, jo tiek turēts ap simt vistu. Uz jautājumu par ierobežojošo noteikumu ietekmi uz vistu ražību Sandra atbild apstiprinoši, visticamāk, sekas būšot: «Mēs savus mājputnus barojam ar saknēm, graudiem, dārzeņiem, visu, kas ir dabisks. Staigājot putns pats atrod sev visu vajadzīgo. Tas olām piešķir ļoti labu garšu, kuras dēļ pircēji ir uzticīgi un atzīst, ka kvalitāte ir jūtami atšķirīga. Mūsu vistu ēdienkartē nav rūpnieciski ražotās kombinētās barības, ko lielākoties putnkopji izmanto dējības palielināšanai un augstai produktivitātei. Šogad pavasara brīvība un zaļumi mūsējām ir liegti, jo āra aplokam nav nepieciešamā veida nojumes. Putnu gripas klātbūtne Latvijā tiešām rada pamatotu uztraukumu, atliek vien cerēt, ka tā mūsu nozari nepiemeklēs. Glābj arī tas, ka putnkopība mums nav vienīgā un galvenā nodarbošanās. Zeme un dārzs tūdaļ prasīs rušināšanos un darbošanos, spēj tikai visu pagūt.»
Ministru kabineta noteikumi ir stājušies spēkā 26. februārī
Dzīvnieku īpašniekam vai turētājam jāievēro šādas prasības:
mājputnus tur slēgtās telpās, novēršot kontaktu ar savvaļas putniem un dzīvniekiem. Par slēgtu telpu uzskatāma kūts vai vieglākas konstrukcijas būve, kurai ir pamati vai to nav un kura no augšas un sāniem ir pietiekami labi pasargāta no savvaļas putnu, sevišķi ūdensputnu, kā arī citu dzīvnieku piekļūšanas mājputnu turēšanas, dzirdināšanas un barošanas vietai. Telpa var būt norobežota ar smalku sietu un noklāta ar drošu ūdensizturīgu jumtu, kā arī tā var būt slēgta nojume;
darbiniekiem ir darba vai maiņas apģērbs un apavi, ko lieto tikai mājputnu turēšanas vietā.
Ir aizliegta:
izbraukuma tirdzniecība ar mājputniem un inkubējamām olām;
dalība tirgos, izstādēs, skatēs un citos pasākumos, kuros iesaistīti mājputni;
virszemes ūdenskrātuvēs iegūta ūdens izmantošana mājputnu dzirdināšanai;
mājputnu izlaišana savvaļā medījamo putnu krājumu atjaunošanai.
