No 20. jūnija Bauskas rajona Padome no amata atbrīvoja rajona Izglītības pārvaldes vadītāju Jāni Kārkliņu, Misas vidusskolas direktoru.
No 20. jūnija Bauskas rajona Padome no amata atbrīvoja rajona Izglītības pārvaldes vadītāju Jāni Kārkliņu, Misas vidusskolas direktoru.
Viņš bija nonācis interešu konfliktā kopš 1. marta, kad reorganizētā rajona Skolu valde pārtapa par Izglītības pārvaldi – rajona pašvaldības iestādi. Tās saimnieciski ekonomisko darbību uzņēmās administrēt rajona Padome. Saskaņā ar rajona Padomes lēmumu, J. Kārkliņš nebija tiesīgs no 1. marta turpināt darbu vienlaikus Misas vidusskolā un Izglītības pārvaldē.
Citur darbībai lielāks vēriens
15. jūnijā, dienu pirms rajona Padomes sēdes, kurā tika nolemts par J. Kārkliņa atbrīvošanu, rajona skolu direktoru padome nosūtīja rajona pašvaldībai vēstuli. Tajā aicināts noteikt jaunajiem Izglītības pārvaldes vadītāja amata kandidātiem vismaz 20 dienu pieteikšanās termiņu un rīkot atklātu konkursu, kandidātu izvērtēšanā ļaujot piedalīties izglītības iestāžu vadītājiem. Rajona Padome nolēma – kandidātu pieteikšanās termiņš būs 26. jūnijs. Rajona Padomes sēdē direktoru vēstule netika pieminēta, taču pēc sēdes tās vadītāja, rajona Padomes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja MĀRA BITE, vēlējās paust viedokli.
– Skolu valdes reorganizāciju rajona pašvaldība veikusi mērķtiecīgi, vēloties panākt izglītības iestādes efektīvāku darbību. Iepazīstoties ar skolu valžu darbu citos rajonos, secinājām, ka tur strādā ar pavisam citu vērienu, skolu valdes palīdz mācību iestādēm izstrādāt dažādus projektus. Diemžēl mūsu Izglītības pārvaldei vēl pašlaik nav izstrādāts darbības plāns ar konkrētām prioritātēm.
Nepieņemama mērķdotācijas sadalīšana
«Mūsu, rajona Padomes, mērķis, reorganizējot Skolu valdi, bija panākt sakārtotu, atklātu un pārskatāmu izglītības iestāžu finansēšanas sistēmu,» uzsver Padomes izpilddirektore DAG-NIJA LUDRIKA.
– Līdz šim valsts mērķdotācija pedagogu algām – apmēram pusotrs miljons latu – Skolu valdē tika sadalīta saskaņā ar 1997. gadā rajona Padomē pieņemtu lēmumu. Tādēļ lielākā daļa mērķdotācijas tiek iedalīta skolām atbilstoši tarifikācijai, bet atlikusī daļa jeb tā saucamie «brīvie» līdzekļi būtu novirzāmi skolām pēc Skolu valdes izstrādāta nolikuma, kurā paredzēta gan skolotāju prēmēšana, gan fakultatīvo priekšmetu finansēšana, skolotāju tālākizglītošanās veicināšana un tamlīdzīgi. Rajona Padomei nebija pieņemams, kā līdz šim tika sadalīts šis mērķdotācijas atlikums.
Šogad mērķdotācijas «brīvie» 118 tūkstošu latu saruka līdz 46 tūkstošiem sakarā ar skolotāju algu palielinājumu. Taču jau gada pirmajā ceturksnī no šiem 46 tūkstošiem latu 19 tūkstošus Skolu valde vēl pirms reorganizācijas pārskaitīja skolām, nerēķinoties ar to, ka šī gada beigās var pietrūkt līdzekļu algu un sociālā nodokļa samaksai sakarā ar skolotāju algu palielināšanu. Ievērojot skolu direktoru padomes lēmumu, jau pērn Skolu valdes priekšsēdētājs izdeva rīkojumu prēmēt skolu direktorus divu algu apmērā, kā arī vismaz vienreiz gadā piešķirt naudas balvu no «brīvajiem» līdzekļiem. Rajona Padome vēlējās lietas sakārtot tā, lai Izglītības pārvalde iesniegtu priekšlikumus par «brīvo» līdzekļu sadali, lai tiktu prēmēti un līdz ar to stimulēti arī skolotāji, ne tikai direktori.
Nepamatotas ir skolu direktoru padomes bažas, ka rajona Padome Izglītības pārvaldes vadītāja amatā vēlas ievirzīt kādu «savējo». Mēs esam izsludinājuši atklātu konkursu vadītāja amatam. Piemērotāko kandidatūru izraudzīsies komisija, kuras sastāvā būs rajona Padomes pārstāvji un arī izglītības darbinieki.
Viens no pirmajiem uzdevumiem, kas būs jāveic jaunajam Izglītības pārvaldes vadītājam, – jāturpina darbs izglītības programmu izstrādāšanā, jāpabeidz ārpusskolas izglītības programmu izvērtēšana un izglītības padomes nolikuma izstrādāšana. Noteikti jāsakārto rajona Pieaugušo izglītības centra darbība.
Neizprot Padomes amatpersonu izteikumus
«Bauskas Dzīve» rajona Padomes viedokli lūdza komentēt nu jau bijušajam Izglītības pārvaldes vadītājam JĀNIM KĀR-KLIŅAM, skolu direktoru padomes priekšsēdētājam.
– Katru gadu Izglītības pārvaldes budžetu apstiprina rajona Padome. Skolām «brīvie» mērķdotāciju līdzekļi tiek novirzīti, ievērojot rajona Padomes 1997. gada 24. jūlijā pieņemtu lēmumu, kā arī pedagogu darba samaksas noteikumus. Šo noteikumu 35. punktā noteikts, ka «ņemot vērā katra pedagoga personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, viņu var materiāli stimulēt, izmantojot šim nolūkam ieekonomētos darba samaksas fonda līdzekļus. Izglītības iestāžu vadītājiem paredzētās materiālās stimulēšanas apmērus nosaka attiecīgā ministrija (ministriju pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem) un pašvaldības izglītības pārvalde (pašvaldību pārziņā esošo izglītības iestāžu vadītājiem), pārējiem pedagogiem – iestādes vadītājs saskaņā ar viņa apstiprinātiem materiālās stimulēšanas kritērijiem (kārtību)». Atgādināšu, ka Izglītības pārvaldes skolu direktoru padome ir kompetenta lemt par skolu direktoru prēmēšanu, taču līdzekļu trūkuma dēļ šogad skolu vadītāji prēmijas nav saņēmuši.
Šī gada pirmajā ceturksnī skolām pārskaitīto 19 tūkstošu latu nelietderīgu izlietojumu nav konstatējušas ne direktoru atestācijas, ne skolu akreditācijas komisijas. Minētā summa ir pārskaitīta saskaņā ar rajona Padomes apstiprināto budžetu.
Pirms iepazīties ar citu rajonu skolu valžu pieredzi, rajona Padomei iesakām uzklausīt sava rajona izglītības iestāžu vadītājus. Mūsuprāt, rajona Padomes un Izglītības pārvaldes darbinieku saskarsmes stilam jābūt demokrātiskam, korektam, patstāvību un aktivitāti rosinošam.
Skolu valdes reorganizācija jau no tās pirmsākumiem radījusi neizpratni rajona izglītības iestāžu vadītājos. Rajona Padome nesniedza informāciju par reorganizācijas mērķtiecību, efektivitāti. Tieši otrādi – tika ignorēti visi direktoru padomes ieteikumi par operatīvās darbības nodrošinājumu mācību iestāžu apkalpošanā. Direktoru padome uzskata, ka rajona Padome nepietiekami strādā, lai saglabātu mērķdotāciju finansējuma kopsummu līdzšinējā līmenī.
Neizprotami ir rajona Padomes amatpersonu izteikumi, ka Izglītības pārvaldei nav savu rīcības plānu, ka nav sakārtota Pieaugušo izglītības centra darbība. Tāpat kā katru gadu, arī šī gada sākumā visiem pašvaldību vadītājiem Skolu valde iesniedza savu darbības plānu. Savukārt Pieaugušo izglītības centrs aktīvi darbojas jau kopš 1997. gada, rīkojot dažādus kursus, seminārus, ir iesaistījies starptautiskos projektos.
