Īslīces pagastā rīt, 19. februārī, satiksies piecu Latvijas pašvaldību delegācijas. Pirms pieciem gadiem pirmo reizi rīkotā konkursa «Latvijas sakoptākais pagasts» četru novadu laureāti svinēs sava klubiņa jubileju.
Īslīces pagastā rīt, 19. februārī, satiksies piecu Latvijas pašvaldību delegācijas. Pirms pieciem gadiem pirmo reizi rīkotā konkursa «Latvijas sakoptākais pagasts» četru novadu laureāti svinēs sava klubiņa jubileju. Pie īslīciešiem ciemosies Vērgales (Kurzeme), Raunas (Vidzeme) un Riebiņu (Latgale) pagasta ļaudis. Svētku moto – «Mēs Latvijā».
Pašvaldības sūtības apziņa
Īslīces pagasta padomes priekšsēdētāja Māra Bite jau pirms nedēļas bija gaidāmā sarīkojuma noskaņās. «Pat neticami, ka pagājuši pieci gadi kopš mūsu veiksmes konkursā. Brīnišķīgs tovasar bija Rundāles pils pagalmā organizētais Zemgales novada sarīkojums. Šis konkurss mudināja iepazīties ar citu Latvijas novadu sakoptākajiem pagastiem,» atceras pašvaldības saimniece. Turpinājums reiz impulsīvi sāktajam ir vēl šodien. Jāprecizē, ka četriem pagastiem piepulcējies vēl viens – Jelgavas rajona Jaunsvirlauka, kas arī nominēta par labāko novadā, tikai dažus gadus vēlāk.
«Diez vai būs pārspīlēti sacīts, ka pašvaldībām, kas iesaistījušās klubiņā, ir savas sūtības apziņa. Katrā vietā tā izpaužas atšķirīgi, bet mūs vieno īpašs «pašvaldībnieku» azarts, nevis ierēdniecisks stils,» tā spriež M. Bite. Jauki, ka, braucot uz jebkuru Latvijas novadu, tagad var satikt savējos, – arī tā saka par iegūtajiem draugiem.
Zemgalieši gūst idejas citos novados
Draugu pagastu saieti tiek rīkoti pārmaiņus katru reizi savā vietā. Delegācijās bijuši dažādu nozaru pārstāvji, un saikne ar citiem Latvijas novadiem ir ne tikai pašvaldības darbiniekiem, bet arī mācību un citām iestādēm. Interesanti, ka doma par katlumāju, kas kurināma ar salmiem, aizgūta Raunā. Projekts gan īstenots kaimiņos, Rundāles pagastā, bet īslīcieši Saulainei piegādā kurināmo.
Par Īslīces SOS bērnu ciemata (Latvijā tā ir vienīgā šāda tipa iestāde bāriņbērniem) līdzekļiem organizētas divas vasaras nometnes Vērgales atpūtas bāzē. Tur sadraudzības pagastu bērni brīnišķīgi pavadījuši laiku pie jūras. Arī vietējai vidusskolai sniegts atbalsts datorklases ierīkošanā un pedagogu izglītošanā.
Maģistra darbs par Īslīci
Laikā, kad sarīkota iedzīvotāju aptauja par pašvaldību reformu, Īslīces pagastā jau ir ar ko salīdzināt iegūtos datus. 1998. gadā, beidzot studijas Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes maģistrantūrā, M. Bites darba tēma bija «Bauskas rajona Īslīces pagasta sociāli ekonomiskās attīstības stratēģija». Pat nezinot, kādi būs aptaujā noteiktie kritēriji, maģistra darbā prognozētais saskan ar tām prasībām, kādas tagad izvirzītas pašvaldībai. Arī iedzīvotāju aptaujā, kas veikta pirms gadiem un tagad, atziņas ir līdzīgas.
Būs jaunas robežas pagastiem, par to nešaubās. Taču pašreizējai vietējai varai ir viens nozīmīgs arguments – ekonomiski un sociāli attīstītu zonu nedrīkst «atgriezt» no tālākās teritorijas vai nomales. Tas būtu pāridarījums vietējiem ļaudīm. Tādēļ tik neatlaidīgi pašvaldība strādāja, lai izveidotu savu vidusskolu, tā atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā. Mācību iestādei šonedēļ ir atestācija. Skolotāju vidējais vecums šeit nepārsniedz 36 gadus.
Gandrīz gadu pašvaldība cīnījās par kredītu, lai iegūtu naudu un pie skolas uzbūvētu sporta zāli. To izmantos arī pieaugušie. Tikai Īslīcē izveidota sieviešu mikrokredīta grupa, kas iedrošinājusies attīstīt sadzīves pakalpojumus. Pēc jaunā gada Bērzos darbu sāka sociālās pašpalīdzības centrs. Tur telpas atvēlētas arī katoļu draudzes dievkalpojumiem, jo pagastā nav nevienas baznīcas.
Satiekot pagasta sociālās palīdzības dienesta vadītāju Ināru Kričalo, viņa ne reizi vien teikusi: «Kam tad mūsu darbs vajadzīgs, ja ne saviem cilvēkiem?»
Prot uzturēt pašapziņu
Trīs gadus pēc kārtas, ieskaitot arī pagājušo, pašvaldība organizēja īpašus svētkus «Mēs Īslīcei». Tika aicināti vietējie uzņēmēji parādīt savus ražojumus un pakalpojumus. Vienlaikus plašu kultūras programmu sniedza mākslinieciskās pašdarbības kopas, kurām Līduma kultūras namā ir gana vietas, kur darboties. Šie sarīkojumi bija pašapziņas veicinātāji un vienlaikus ļāva citam citu labāk iepazīt, secina Līduma kultūras nama direktora pienākumu izpildītājs Juris Briņķis.
Arī atpūtas organizēšanā ir savas tradīcijas, kas piesaista ne tikai īslīciešus, bet daudz interesentu no citurienes. Firmas un organizācijas par savu svētku norises vietu nereti izvēlas Līduma kultūras namu. Šeit var priecāties visas paaudzes – jaunieši diskotēkās, pensionāri viņiem sarīkotos vakaros.
Ramaņmātei visi bērni pensijā
Pagastā 20 iedzīvotājiem mūža garums pārsniedz deviņus gadu desmitus. 8. februārī Lielramaņu mājās 96. dzimšanas dienu nosvinēja Anna Ramane. Viņas dzīve ritējusi tikai Īslīces pusē. Pagastu nosaukumi gan mainījušies – dzīvots Bauskas, Strautnieku un tagad Īslīces pagastā. 1934. gadā vīratēvs atdevis jaunajai ģimenei savu mājiņu, un tajā viņa mīt arī šodien. Saimniece tagad ir meita Brigita, kura mammītei nedēļas nogalē allaž sarūpē ļoti gaidītos siltos pīrāgus.
Apbrīnojami gaišas saglabājušās Ramaņmātes domas, nav zudis savdabīgais valodīgums: «Tā ķivere paliek tukšāka, no senākiem laikiem es vairāk atceros. Ar visiem esu labi satikuse. Grūti bija, jo tēvs agri nomira un brāļi jauni aizgāja. Saimniekiem mazāk patika tās ģimenes, kurās nav, kas vīra dienas iet. Strādāju par meitu, bet izdomāju, ka jāiet amats mācīties. Iemanījos aust un šūt. Arī teļus un citus lopiņus esu kopuse.
Es ne par ko nevaru sūdzēties, man ir ļoti labi. Avīzes tagad ir mans darbs. Mūsu mazo avīzīti («Bauskas Dzīve» – M. O.) no pasaules gala zinu, visu pa tīro izlasu. «Diena» arī patīk. Ja neesu kaut ko sapratuse, pārskatu otrreizīt.
Man ir četri mazmazbērni, trīs meitenītes. Anta mācās pirmajā klasē Kļaviņa skolā. Pašas bērniem dzima tikai dēli, tad kreņķējos, ka vecumā nebūs, kas kopj mani. Mazmazmeitiņas ir mīļas, tāpat arī Rolītis.
Ja smilšu Mārtiņš līdz pavasarim mani nepaņems, tad atkal iešu laukā saulītē. Kamēr pati gāju no mājas ārā, pastāvīgi ziedoju baznīcai. Pie Žibeika uzkāpu augšā un iedevu ziedojumu.»
Kopj dzimtas mantojumu
Pašvaldības lauksaimniecības speciāliste Vera Purmale atklāj, ka iedzīvotāju aptaujas laikā uzklausījusi daudz jo daudz negatīva. Zemniekiem tiešām šis gads ir smags, jo visi norēķini kavējas. Varbūt lauku saimnieku glābiņš ir viņu sīkstais raksturs, domā speciāliste.
Pat neticami šķiet, kā pārvērtusies gadsimtu veca sēta «Ķīburos». Atmodas laikā Zaiga Kalniņa no Valkas atgriezās dzimtas mājās. Par kūti liecināja tikai pāri palikušie mūri, arī dzīvojamo ēku vajadzēja remontēt. Ar milzīgu pacietību Kalniņi seniori un viņu meitas ģimene kopuši «Ķīburus». Lūkojot rast kādu peļņas āderīti, mēģina daudz ko. Arī griķus audzē. Savus izdevumus un ienākumus ģimene skaitļo ar datora palīdzību. Sēta ir atdzimusi izskatā un garā.
Meita rosina remontēt klēts jumtu
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultātes pirmais dekāns profesors Ģederts Ramans «Saulgožus» iecerējis pēc Holandē noskatīta projekta. Staltais, 1936. gadā celtais divstāvu nams vairs tik izteikti neiezīmējas ainavā, jo augstāki par to izauguši saimnieka un viņa tuvinieku stādītie koki. Profesora kuplās ģimenes jaunākā atvase Gundega Bulāne gandrīz divdesmit gadu saimnieko dzimtas mājās. «Esmu izpildījusi tēva vēlēšanos. Atceros, kad apciemoju viņu slimnīcā, tēvs sacīja: «Es svētu tevi par «Saulgožu» saimnieci»,» saka Gundega. Viņa vēl bilst: «Ļoti labi šeit jūtos. Ja kādreiz ir galīgi smagi, tad dziedu. Tīru kāpostus un dziedu.» Diplomētā agronome audzē dārzeņus un ved pārdot uz Rīgu. Darba pietiek augu gadu, tikai žēl, ka peļņa nav līdzvērtīga pūlēm. Gundega tūliņ teic: «Es nesūdzos. Man patīk laukos.»
Dēls dzīvo Rīgā, bet četrpadsmitgadīgajā Madarā jaušams saimnieces vērīgums. Viņa tik ilgi skubinājusi mammu, kamēr tikuši sarunāti meistari, lai saremontē klēts jumtu.
Gundega atceras, kā tēvs vadījis savas dienas «Saulgožos»: «Viņam patika visu darīt pašam. Ne tikai ogulājus un augļu kokus, arī visus citus kokus viņš apkaplēja. Pats gatavoja ziemai ievārījumu krājumus un lika kompotus. Visu pierakstīja. Viņa stādītie ērkšķogu krūmi vēl aug. Tēvam bija plaša bibliotēka, viņš prata vairākas svešvalodas un daudz lasīja. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā tagad glabājas viņa kolekcijas, kas savāktas, apceļojot pasauli.»
FAKTI
Īslīces pagasta teritorija – 104,2 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits 2000. gada 1. janvārī 4206,
no tiem:
darbspējīgā vecumā 2541,
bērni 1298,
skolēni 860,
pensionāri 677.
Apdzīvotības blīvums – vidēji vienā teritorijas kvadrātkilometrā 40,4 iedzīvotāji.
1999. gadā sociālajos pabalstos izmaksāti Ls 10558,
no tiem:
ārstēšanās pabalstiem Ls 1309,
malkas iegādei, citiem komunālajiem maksājumiem Ls 1749,
apbedīšanas pabalstiem Ls 1720,
pārējiem pabalstiem Ls 1611,
pārtikas produktu iegādei Ls 242,
maznodrošināto bērnu ēdināšanai Ls 3642,
mācību materiālu iegādei skolēniem Ls 285.
Uzņēmējsabiedrības – 63. Galvenie darba veidi – lauksaimnieciskā ražošana, agrotehniskie pakalpojumi, gaļas pārstrāde, tirdzniecība (20 vietu), sabiedriskā ēdināšana, kokapstrāde, lauksaimniecības tehnikas remonts, kokmateriālu tirdzniecība, autotransporta pakalpojumi, degvielas tirdzniecība.
