Redakcijas pastkastītē šoreiz divas vēstules, tās atstāstot, nesauksim vārdā ne pagastu, ne personas. Iemesls – šādi gadījumi un šādi cilvēki atrodami katrā pagastā un pilsētā.
Redakcijas pastkastītē šoreiz divas vēstules, tās atstāstot, nesauksim vārdā ne pagastu, ne personas. Iemesls – šādi gadījumi un šādi cilvēki atrodami katrā pagastā un pilsētā.
Saķildojas pie lietotu apģērbu kalna
Vēstuli no rajona kāda pagasta nomales redakcija saņēma augusta beigās. Tajā tika stāstīts par notikumu vietējā skolā. Uz turieni pirms jaunā mācību gada sāku- ma atvesta krava lietotu apģērbu. Rakstītāja pauda sašutumu, kā direktore drīkstējusi vispirms no sūtījuma ļaut izvēlēties pedagogiem un viņu bērniem. Tikai pēc tam klāt tikuši pārējie apkārtnē dzīvojošie. Par to skolas vadītājai pienākoties krietns nātru kušķis, rakstīts vēstulē.
«Bauskas Dzīve» sazinājās ar direktori, lai iepazīstinātu viņu ar rakstītājas viedokli. Lietoto drēbju sūtījums (4 tonnas) saņemts ar citas mūsu rajona pamatskolas starpniecību. To sarūpējusi kristīga organizācija ārzemēs. Apģērbi nav tikuši pārdoti, tos varēja saņemt bez maksas. Direktore atzina, ka viņai ir neērti taisnoties par to, ka pie pavalkātajām drēbēm vispirms aicināti skolotāji un viņu bērni. Vai tiešām vēlreiz jāskaidro, ka lauku pedagogu algas ir nelielas, atvaļinājums – garš. Arī skolotājiem kaut kā jāsapoš savi bērni skolai. Turklāt mantu pieticis arī citiem gribētājiem. Dažs piekrāvis pilnus maisus un nav varējis panest… Direktore patiesi bija sarūgtināta, viņa taču gribējusi tikai labu, bet vai vērts censties, ja tas tiek pārprasts.
To uzklausot, arī «Bauskas Dzīvei» kļuva skumji. Šis laikam ir viens no daudzajiem gadījumiem, kad nesaticība un ķilda izcēlusies pat caura katliņa dēļ…
Kurš izgādās mazdēlam pabalstu?
Vēstulē redakcijai savas bēdas klāstīja 71 gadu veca pensionāre. No 1995. gada viņa bijusi aizbildne mazdēlam, kuram nomirusi māte. Zēns ir grūtgalvis, mācījies speciālā skolā, bet nav to beidzis. Tiklīdz viņš kļuvis 18 gadu vecs, vecmāmuļai vairs nav maksāts aizbildniecības pabalsts. Jaunietis dienestam nav derīgs, tālāk mācīties nespēj, arī invalīda pensiju nesaņem, darbu nevar atrast. No kā lai viņš dzīvo, vaicāja vecmāmiņa.
«Bauskas Dzīve» konsultējās Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras Bauskas filiālē. Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Dainida Kļava ieteica vecmāmiņai meklēt pašvaldības palīdzību. Ja jaunietis nav rīcības spējīgs, varbūt viņš ar vietējā doktorāta palīdzību jānogādā uz ārstu komisiju Bauskas slimnīcā. Ja noformētu invaliditātes grupu, varētu saņemt to sociālā nodrošinājuma pabalstu 30 latu. Varot meklēt arī iespēju ievietot puisi kādā pansionātā.
Pagasta pašvaldības sociālajai darbiniecei, izdzirdot par vēstulē rakstīto, bija citādāks viedoklis. Viņai labi zināma šī ģimene. Vecmāmiņai ir piedzīvotājs un arī dēls. Dažas dienas pēc pensijas saņemšanas visiem klājoties labi, jo netrūkstot dzeramā. Vēstulē pieminētais mazdēls labprāt iedzerot kopā ar mājiniekiem. Turklāt viņš esot fiziski spēcīgs un nebūt ne rīcības nespējīgs, atzina sociālā darbiniece. Viena vaina – slinkums parūpēties par sevi…
