Autosporta augstskola tomēr ir rallijs, bet mēs tajā esam vēl tikai iestājušies – atzīst Uzvarā dzīvojošie rallisti Lauris Bulāns un Ziedonis Salenieks.
Autosporta augstskola tomēr ir rallijs, bet mēs tajā esam vēl tikai iestājušies – atzīst Uzvarā dzīvojošie rallisti Lauris Bulāns un Ziedonis Salenieks.
Abi Latvijas čempionātā rallijā brauc nepilnus divus gadus. Otro sezonu noslēdzot, piedāvājam sarunu ar šiem sportistiem.
Kad un kā sākās braukšana?
Ziedonis (Z.) – Interese sākās jau Pamūšas pamatskolā, kad darbojāmies autopulciņā, ko vadīja Laura tēvs Arvīds Bulāns.
Lauris (L.) – Ziedonim droši vien šī «slimība» sākās vēl agrāk, viņš taču dzīvo pie pašas Mūsas autotrases, ceļš uz sporta kompleksu agrāk gāja caur viņa mājas sētu.
Z. – Jā, īstenībā esmu piedzimis aiz sporta kompleksa autotrases vaļņa, autosportu nevarēju nepamanīt… Ja visu laiku to redz, kādā brīdī ir «jāsalūst».
L. – Tagad nopietni. Pirmo amatieru ralliju pamēģinājām 1994. gadā, tad līdz 1997. gadam bija pārtraukums. Īstenībā Latvijā tajos gados iestājās krīze autorallijā. Pamazām tika mainītas VAZ mašīnas pret rietumu firmu ražojumiem un tā tālāk. 1997. gadā nobraucām amatieros, tad 1999. gadā sākām piedalīties valsts čempionātā, gan ar novēlošanos, pirmo ziemas ralliju braucām tikai šogad.
Gatavošanās čempionātam, treniņi
L. – Nekas tāds patiesībā nenotiek. Pa kuru laiku? Viss treniņš ir trases iepazīšana pirms pašām sacīkstēm, to cenšamies izbraukt divas trīs reizes. Katrs čempionāta posms aizņem vismaz piecas dienas, parēķiniet – sezonā bijuši septiņi posmi, tātad mēnesi esam tikai rallijos dzīvojuši. Kad vēl trenēties? Man kāds draugs tā arī noprasīja: «Vai tu joprojām savu atvaļinājumu iznieko tajos rallijos?»
Z. – Pirms pēdējā, noslēdzošā un izšķirošā, Latvijas čempionāta posma gan nedaudz trenējāmies. Bija paredzēts ātrumposms naktī. Tādu nekad nebijām braukuši, tāpēc mēģinājām iepriekš. 26 kilometrus garš ātrumposms nakts tumsā! Dienā parasti ir ap desmit kilometru ātrumposmi. Tas bija gan mašīnai pārbaudījums, gan stūrmanim balss pārbaude. 26 kilometrus katru līkumu izrunāt, šādā ceļā daudz ir ko stāstīt… Bet nobraucām labi, tieši pēdējo posmu beidzām kā otrie labākie Latvijā savā R12 grupā.
Grāvji un baltie ceļa stabi?
L. – Grāvjos daudz «dzīvojam», jo īstenībā trasi ideāli pierakstīt nevar. Stenogrammā ikreiz gadās kāda kļūme, tas ir pieredzes trūkums. Bieži stenogrammas salīdzinām ar Viļa Bulāna pierakstītajām un savējās arī labojam.
Z. – Šoziem Gulbenē pirmo reizi braucām, bija kļūme un ietriecāmies bērzā. Nevajag uztraukties, tas bija tievs bērzs. Mašīnas rallijos cieš, bet sportisti gan reti. Pēdējos gados nopietnākā trauma – pērn Bečs (jēkabpilietis, kurš brauc kopā ar sievu) roku salauza.
Jūsu balsti sarežģītajā un ne lētajā sportā
Z. – Tātad «vainīgi» pie visa ir Laura tēvs Arvīds un onkulis Vilis, kurš pats arī joprojām brauc rallijos (N4 klasē ekipāža Vilis Bulāns/Andrejs Bulāns ieguvusi kopvērtējumā 4. vietu) un ļoti daudz mums palīdz.
L. – Onkulis Vilis ir mums mehāniķis un konsultants, viņš ir mūsu «motors». Tā kā abi ar Ziedoni strādājam Rīgā, laika mums nav automobili «ķīlēt», to dara Igors Purvs, kurš ir mehāniķis abām baušķenieku rallija ekipāžām. Īstenībā Igors ir arī mans brālēns. Redziet, Bulānu «mafija» zināmā mērā okupējusi ralliju.
Z. – Ja tā dziļi, dziļi skatāmies, tad es un Lauris arī esam radi…
L. – Cik vien iespējams, mūs visa gada garumā ļoti atbalsta firma «Centra Jaunzemji» un personīgi Aldis Pauga, paldies arī autoķīmijas «CRC» pārstāvjiem Latvijā. Par nesavtīgu palīdzību mēs pateicamies baušķeniekam Vitautam Skvireckim, kurš uz tālākajām sacīkšu vietām (Lietuvā, Igaunijā, Liepājā) mūs nodrošinājis ar transportu.
Sezona beigusies. Lai dzīvo jaunā sezona?
Abi – To nu tiešām nezinām. Pēdējā rallijā abām mūsu ekipāžām iztērējām 700 litru degvielas. Bet tā maksā… Konkurentu mašīnu tehniskais līmenis arvien uzlabojas. Ar tik vecu mazdu kā mūsējā reti kurš piedalās čempionātā, tādēļ arī finišu koeficients tik zems – šogad trīs posmos līdz galam tikām. Tikai braukt pārgalvīgi ātri… ilgi tā nevar.
Neesam droši, ka nākamgad čempionātā brauksim, bet…. Kāpēc ne, ja tā lieta patīk un interesē? Tā saka mūsu mehāniķis Igors.
