«Jūtos šeit kā amerikāņu spiegs,» sacīja latviešu puisis Kaspars, sēžot Melnās jūras Balaklavas līča krastā un lūkojoties tuvējos kalnos, ūdens plašumā.
“Jūtos šeit kā amerikāņu spiegs,” sacīja latviešu puisis Kaspars, sēžot Melnās jūras Balaklavas līča krastā un lūkojoties tuvējos kalnos, ūdens plašumā.
Šādas izjūtas nav neticamas fantāzijas, jo mazās pilsētiņas dzīvē ir bijis īpašs periods. Šeit no 1961. līdz 1993. gadam darbojās zemūdeņu remonta rūpnīca, kas atradās pazemē.
Noslēpumainā pazemes valstība
Mazas un vidējas klases tipa zemūdenes bāzē iekļuva pa īpašu ieeju, bet ārā devās citā vietā, kas bija labi saskatāma no mūsu apmešanās vietas. Sevišķi slepenais objekts beidza pastāvēt 1995. gadā, kad no Balaklavas aizpeldēja šeit dislocētā Krievijas armijas pēdējā zemūdene. Tā mums stāstīja vietējais jūras vilks Viktors, kurš remontē jahtas un kuterus, brauc un nirst jūrā.
Ceļvedī lasāms, ka šāda pazemes rūpnīca ir bijusi vienīgā pasaulē un tās celtniecības projektu pagājušā gadsimta 50. gados izskatīja un personīgi parakstīja Staļins. Aukstā kara periodā Padomju Savienībai vajadzēja objektu, kas ir drošs arī iespējamā kodoluzbrukuma gadījumā. Un vieta tam tika atrasta stratēģiski ļoti izdevīgajā, no abām pusēm kalniem ieskautajā Balaklavas līcī. Tas vienmēr ir rāms un neaizsalst. Tika izrakti 25 tūkstoši kubikmetru grunts, lai kalna iekšpusē izbūvētu veselu pazemes valstību. Tajā bija savs ceļu tīkls, piestātnes, slūžas, ieroču arsenāls, cehi, arī darba kabineti personālam, dziļūdens kanāls un sausais doks, lai tajā novietotos zemūdene. Bāzes platība bija tik liela, ka kodoluzbrukuma gadījumā šeit varēja patverties nepilni divi desmiti zemūdens kuģu un arī ļoti, ļoti daudz cilvēku…
Vieta arī prezidenta jahtai
Sevišķi slepenā objekta atrašanās Balaklavā, saprotams, pilsētai noteica īpašu statusu, tika ieviests ļoti stingrs caurlaižu režīms. Pat no tuvējās Sevastopoles bija aizliegts iebraukt tās jaukajā piepilsētā. Gleznainajā apkārtnē pilnībā tika ierobežotas atpūtas un tūrisma iespējas plašākai sabiedrībai.
Tagad bijušajā bāzē, kas jau stipri cietusi no krāsainā metāla zagļiem un citiem vandaļiem, noteiktās stundās ielaiž ekskursantus. Lai ļaudis, kas vēlas, kaut vai nedaudz iztēlojas milzīgo mašinēriju. Ir iecerēts šeit veidot aukstā kara muzeju, kas atklātu pasaules lielvalstu politiskās krīzes periodu.
Balaklava šī gada septembrī svinēja 2500. dzimšanas dienu. Svinību sagatavošanas patrons bija Ukrainas prezidents Leonīds Kučma. Starp citu, viņa jahta ir noenkurojusies Balaklavas līcī. Vietējie iedzīvotāji izteicās, ka augstā amatpersona tikai pāris reižu ir devusies izbraukumā.
Ar dramatismu apvītas sendienas
Tik vecas pilsētas vēsturē ir bezgala daudz interesantu lappušu, un tās saistītas ar vairākām Eiropas valstīm – Itāliju, Grieķiju, Angliju, Vāciju un Turciju. Šīs valstis dažādos laikos ir iekārojušas izdevīgo un skaisto vietu. Piemēram, Krimas kara laikā Anglija izbūvēja pilsētas piekrasti. Šī celtniecība attiecināma uz pilsētiņas kā kūrvietas periodu 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Šāds attīstības posms ik pa laikam ir atkārtojies un saskatāms arī patlaban.
Plaša un respektabla Anglijas delegācija oktobrī bija ieradusies pilsētiņā, lai atklātu īpašu piemiņas plāksni. Tā veltīta pirms 150 gadiem nogrimušajam angļu kuģim “Princis”. Tas veda apģērbu un ekipējumu angļu karaspēkam, kas piedalījās Krimas karā. Jūrā sākās viesuļvētra, un tam laikam modernais kuģis, atrazdamies nevis atklātā jūrā, bet Balaklavas ārējā līcī, tika uztriekts uz klintīm un nogrima. 1854. gada 24. oktobrī Melnajā jūrā palika daudz kuģu.
Vēlāk paklīda runas, ka “Princis” ir vedis angļu karavīriem algu zelta monētās, un daudzi piedzīvojumu meklētāji mēģināja atrast pie nogrimušā kuģa vraka neesošas vērtības. Tā ir tikai viena no jaunākām leģendām, bet par pilsētu tādu ir ļoti daudz.
Filmēšanai piemērotas ainavas
Pēc dažām Balaklavā pavadītām dienām pilsētiņas pievilcība atklājas lielā dažādībā. Tās gleznainā apkārtne – mežonīgas klintis, no vējiem paslēptas mazas pludmales, ūdeņi ar delfīniem, neparastā augu valsts – ir īsti piemērota aktīvas, pat mežonīgās atpūtas cienītājiem. Pastaigas pa kalnu takām, peldes, arī niršana zem ūdens, ko apmāca un pavada instruktori, ļauj izbaudīt Krimas pussalas jaukumus.
Balaklavas apkaimē regulāri strādā filmēšanas grupas, jo skaistas ainavas nav jāmeklē, tās saskatāmas visapkārt. Šeit filmēta savulaik ļoti populārā lente “Cilvēks amfībija”, jaunāks kinodarbs – “20. gadsimta pirāti” un arī pēc Aleksandra Grīna romāna – “Pa viļņiem skrejošā”. Šoruden, uzturoties pilsētiņā, pamanījām automašīnas ar uzrakstu “Mosfiļm”. Saprotams, top jauni kinodarbi.
“Mūsu pilsētiņā dzīvo ļoti labi cilvēki,” sacīja kāds augļu tirgotājs un aicināja, lai braucam šurp septembrī, kad saulīte silda un ir lielais saldās ražas laiks. Patiesas rūpes sajutām arī pie mūsu saimniekiem, kas izīrē mītnes tūristiem. Nataša rādīja atsauksmju grāmatu ar ierakstiem dažādās valodās. Tālākais viesis ir bijis no Amerikas pilsētas Sanfrancisko. Saimniece angļu valodu neprot, un tas viņu saskarsmē ar viesi mulsinājis. Atvadoties aizbraucējs sacījis: “Tu vari nezināt angļu valodu, jo tu saproti cilvēkus ar dvēseli.”
Nataša priecājās, sastopot Latvijas tūristus. Savulaik Balaklavā dienējis kāds puisis no Jūrmalas un viņa iedraudzējusies ar karavīra draudzeni Lidiju, kas sūtījusi skaistus modes žurnālus. Jo sirsnīgi atvadījāmies, klusi cerot šeit atgriezties. Balaklavā ir kāda dīvaina brīvības izjūta, lai gan vēl daudzkas apkārt atgādina slēgtās zonas laiku.
***
Uzziņai
– Balaklava un tās rajons ir Ukrainas pilsētas Sevastopoles administratīvā daļa, iedzīvotāju skaits – 51 tūkstotis, aptuveni 15 tūkstoši dzīvo pilsētiņā.
– Balaklavas rajona platī ba – 544 kvadrātkilomeri, tas aizņem 63 procentus no Sevastopoles teritorijas.
– Balaklavas rajona jūras piekraste stiepjas 50 kilometru garumā.
– Teritorijas lielākajai daļai raksturīgs Vidusjūrai līdzīgs klimats, vasaras – sausas un karstas, maksimālā gaisa temperatūra 36 – 38 grādi, jūras ūdens – 20 – 26 grādi.
– Reģiona sausākā vieta Balaklava, vidējais nokrišņu daudzums gadā 300 milimetru.
– Lieliska vieta vīnogu audzēšanai, saimniecība “Zolotaja balka” (zelta bļoda) aizņem 1500 hektāru lielu platību.
