Otru gadu Iecavas pagastā darbojas SIA «Iecavnieks» rapšu eļļas ražotne. Strādājot ar pilnu jaudu, diennaktī var iegūt 700 litru produkcijas, kas mūsu zemes tirgū sevi pieteikusi kā simtprocentīga Latvijas prece.
Otru gadu Iecavas pagastā darbojas SIA «Iecavnieks» rapšu eļļas ražotne.
Strādājot ar pilnu jaudu, diennaktī var iegūt 700 litru produkcijas, kas mūsu zemes tirgū sevi pieteikusi kā simtprocentīga Latvijas prece.
Prot samazināt izmaksas
SIA «Iecavnieks» ar pamatdarbu uzņēmumā nodrošina 40 strādājošo, sezonas darbiem vasarā tiek pieņemti vairāk nekā desmit strādnieku. SIA darbības jomas vēl ir graudkopība, labības pirmapstrāde, uzglabāšana, rapšu audzēšana, uzglabāšana un apstrāde, stāstīja «Iecavnieka» tehniskais menedžeris Pēteris Antužāns.
Eļļas ražotnē maiņu darbā nodarbināti septiņi cilvēki. Galvenās iekārtas pirktas Čehijā, bet vienkāršākās ierīces eļļas ražošanas procesam ir pašu gatavotas, liekot darboties prātam un rokām, atzina P. Antužāns. Varēja par 300 latiem nopirkt pudeļu aizvākotāju, bet ar pašu pūliņiem viss izmaksāja desmit reižu lētāk.
Etiķešu līmēšana uz eļļas pudelēm pagaidām ir roku darbs. Mazās stikla pudelītēs strādnieces salej arī Vācijā ražotus ekskluzīvus produktus – ķiploku, valriekstu, rīsu kliju, olīvu, sezama eļļu.
Eksperiments nebeidzas
Ražošanas procesa tehnoloģija ir jau pieslīpēta, bet nevar teikt, ka eksperiments beidzies. Attīstība turpinās, vēstīja direktora vietnieks tehniskos jautājumos Normunds Vāvers.
Eļļas ražošanai «Iecavnieks» audzē arī rapšus 200 hektāru platībā. Tas ir nepietiekami, tāpēc pārējo daudzumu iepērk no Latvijas zemniekiem. Plastmasas taru rapšu eļļai piegādā SIA «Bēris» no Ceraukstes pagasta, etiķetes izgatavotas Bauskas firmā «Tipo Print», bet gofrētā kartona taras kastes tiek vestas no Rīgas, jo Bauskā tās neražo.
«Ražošanā esam centušies iesaistīt vietējos uzņēmējus,» atzina SIA «Iecavnieks» direktors un eļļas ražotnes idejas īstenotājs Dainis Lagzdiņš.
Veikalos nopērkamā eļļa lielākoties ir rafinēta, bet Iecavā tiek ražota nerafinēta, tās gatavošanas procesā neizmanto augstu temperatūru un ķīmiskas vielas. Auksti spiestā rapšu eļļa pakļauta četrpakāpju mehāniskai attīrīšanai, uzturvērtības ziņā tā ir līdzīga olīveļļai, taču ievērojami lētāka. Bieži tiekot jautāts par holesterīna līmeni eļļā, bet pircēji nezina, ka «sliktais» holesterīns ir tikai dzīvnieku izcelsmes taukvielās. Patērētāju labad uz etiķetes tomēr norādīts, ka Iecavas ražotnē tapusī eļļa nesatur holesterīnu.
SIA «Iecavnieks» vēl ražo lineļļu, kas tiek pildīta mazās tumša stikla pudelītēs. Šis ir vērtīgs uztura bagātinātājs, bet ļoti prasīgs uzglabāšanas ziņā. Linsēklas iepērk Latgalē un Lietuvā.
No zemākas kvalitātes sēklām top tehniskā lineļļa – dabiskā pernica. Kokapstrādes speciālisti atzīst, ka tas ir vislabākais līdzeklis, ar ko piesātināt ko- ku, – tas gūst siltu starojumu, stāstīja P. Antužāns.
Rapšu eļļas ražošanas procesā nerodas pārpalikumi, kas jāved uz izgāztuvi, skaidroja eļļas ražotnes vadītāja Dzidra Pleša. Pāri paliek rauši, kurus var izbarot govīm, sivēnmātēm un sivēniem. Lai nodrošinātu augstu kvalitāti ražotai produkcijai – gan eļļai, gan raušiem –, regulāri Rīgā tiek veiktas analīzes.
Tālas nākotnes nodomi
Iecavas eļļas ražotnē biodīzeļdegvielu tuvākā nākotnē nav plānots ražot, taču, iestājoties Eiropas Savienībā, mums ir jābūt biodīzeļdegvielai, atzina direktora vietnieks tehniskos jautājumos N. Vāvers. Viņš tikko atgriezies no pieredzes brauciena Čehijā, kur katrā degvielas uzpildes stacijā ir pieejama bioloģiskā degviela. Pašlaik arī Latvijā ir aktuāls jautājums par biodīzeļdegvielas standartu.
