Kāds nākotnē izskatīsies Bauskas Rātslaukums un tam piegulošās ielas? Kur atvēlēs vietu transportlīdzekļiem, kur brauks velosipēdisti, kur ies gājēji? Šīs tēmas pārrunātas Bauskas Rātslaukuma attīstības koncepcijas publiskās apspriešanas sanāksmē 9. novembrī.
Bauskas novada domes zālē pagājušajā ceturtdienā krēslu rindas bija retas, ieradās mazāk nekā desmit interesentu. Ar izstrādāto piedāvājumu sanākušos iepazīstināja SIA «Arhitektu birojs «Krasts»» ainavu arhitekte Kristīne Dreija.
Transporta ietekme
Koncepciju veido ideja attīstīt teritorijas mobilitāti, saglabājot un vairojot zaļo zonu. Tāpat speciālisti meklējuši iespējas maksimāli efektīvi un saistoši izmantot Rātslaukuma tuvumā esošos sabiedriskos objektus, novārtā neatstājot šeit dzīvojošo vēlmes un ērtības.
Analizējot šodienas situāciju, konstatēts, ka pēdējos desmit gados iedzīvotāju skaits Bauskā sarucis par pusotru tūkstoti. Līdz ar to mazāk ir cilvēku ielās, mazāk apmeklētāju kafejnīcās un citās publiski pieejamās vietās. Lai arī Bauska izvietojusies starp divām upēm, joprojām tās zaļā struktūra ir sadrumstalota, nepietiek atpūtas iespēju. Taču galvenā šodienas problēma ir būtiska transporta ietekme uz pilsētvides kvalitāti. Velosipēdistiem, arī gājējiem Rātslaukuma piegulošajā teritorijā ir ierobežotas pārvietošanās iespējas. Tādēļ koncepcijas izstrādātāji uzdod nepārprotamu jautājumu: «Vai Bauska ir pilsēta, kas domāta cilvēkam vai tomēr transportam?»
Dominē cilvēks
Rātslaukuma attīstības koncepcija nākotnē paredz visu mainīt vietām. Transportlīdzekļiem vairs nebūs prioritāte, tie būs līdzvērtīgi gājējiem, velobraucējiem, kuriem būs ērta un droša pārvietošanās. Šādām pārmaiņām vajadzētu rosināt cilvēkus biežāk un ilgāk uzturēties Rātslaukumā. Viņus šeit piesaistītu papildus zaļās zonas, moderni pilsētvides dizaina objekti. Cilvēku klātesamība ļautu cerēt uz aktivitāšu palielināšanos, biežāku dažādu publisku pasākumu rīkošanu.
Jaunajā koncepcijā uzturēta jau agrāk izskanējusī ideja – nākotnes pilsētas modelis, kurā cilvēks dominē pār transportu. Piedāvāts slēgt transportlīdzekļiem Pasta ielas posmu no Plūdoņa līdz Rīgas ielai. Te varētu iebraukt vien operatīvais un piegādes transports. Atbilstoši nākotnes pilsētas koncepcijai, kura paredz pilsētā transportam atvēlēt ne vairāk kā vienu joslu katrā virzienā, autori pārmaiņas piedāvā Kalna ielā. Tajā jāveido velojosla, ko no mašīnu brauktuves nošķir zaļā zona. Tāpat zaļumus plānots izvietot starp transporta joslām. Jau pierādīts, ka lēna un vienmērīga transporta plūsma vienā joslā ir drošāka un cilvēkiem draudzīgāka nekā mašīnu joņošana un sasteigtie centieni pārkārtoties.
«Jāguļ» uz maģistrāles
Šis nosacījums ļautu īstenot koncepcijā uzsvērto atziņu, ka iešana ir ne tikai rīks, kā samazināt transporta slodzes radītos trokšņus un piesārņojumu, tai piemīt sociāla un rekreācijas funkcija. Tādēļ svarīgi radīt priekšnosacījumus drošai gājēju kustībai, pārvietojoties pa vecpilsētu un šķērsojot Kalna ielu. Tas arī veicinātu videi draudzīga transporta – velosipēdu, skeitbordu, skrituļslidu, skrejriteņu, ratiņkrēslu, bērnu ratiņu – izmantošanu.
Par īpaši drosmīgu risinājumu uzskatāma «gulošā policista» novietošana Kalna ielā pirms Mēmeles tilta. Ir zināma brauktuves īpašnieces valsts a/s «Latvijas Valsts ceļi» kategoriskā nostāja pret šādām izbūvēm, ko nepieļaujot Eiropas Savienības normatīvi. Tā gan ir tikai atruna, jo Lietuvā šādi ātrumu ierobežojošie vaļņi uz maģistrālēm ir bieži redzami.
Mašīnām jābrauc Pasta ielā
Šos priekšlikumus sanākušie uztvēra neviennozīmīgi. Kā jau bija gaidāms, Pasta ielas posma slēgšanu transportam uzņēmēji atzina par nepiemērotu, jo tas traucēs gan veiksmīgai uzņēmējdarbībai, gan pakalpojumu pieejamībai. Nodarbinātības valsts aģentūras Bauskas nodaļas vadītāja Igunda Bēmane uzsvēra, ka nevar likvidēt gandrīz 40 stāvvietas, domājot, ka tas neietekmēs apkārt notiekošos procesus. Arī tuvākajās paralēlajās ielās ikdienā tiek novietotas automašīnas. Brīvu vietu ir ļoti maz, cilvēki vēlas pēc iespējas tuvāk galamērķim atstāt auto. Arī «Bauskas Dzīves» aptaujātie uzņēmēji laikrakstā 10. novembrī ir akcentējuši autostāvvietu paplašināšanu, nevis to likvidēšanu.
Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis ieteica stāvvietas automašīnām izbūvēt Rātslaukuma pagalmos, vienlaikus risinot īpašumtiesību jautājumus. Uzņēmēji atzina, ka ainavu arhitektes piedāvātajos risinājumos nesaskata tieši Bauskas vecpilsētai labvēlīgu risinājumu. Klātesošo vairākuma viedoklis bija – visi spēki jāmobilizē, lai Bauskas pilsētai būtu apvedceļš, kā arī jāsakārto ielas, pēc tam varētu domāt, ko mainīt vecpilsētā.
Rātslaukuma attīstības koncepcija, pamatojoties uz ainavu analīzēm, iezīmēs šīs teritorijas optimālas attīstības vīziju turpmākam plānošanas periodam. Iedzīvotājiem bija iespēja arī rakstveidā paust savu viedokli. To izdarījuši aptuveni divdesmit interesentu.
