Ir komponisti, kuru muzikālie sacerējumi izgaist līdz ar autoru viena mūža garumā. Taču ir skaņdarbi, kuri neapklust gadu desmitiem, kuros muzikālo veldzējumu var gūt vairākas paaudzes.
Par vienu no tādiem dimantiem negribas runāt skaļās, vispārinātās frāzēs. Viņa nošu līnijas apvij rokas ap mūsu sirdīm, neļaujot sirdsapziņu nomainīt kā baltu kreklu un lūdzot pabarot kaķēnu ar siltu pienu. Esmu laimīgs, ka Imanta Kalniņa mūzika vieno manu ģimeni vairākās paaudzēs. Kad mans tētis kādreiz pārnāca mājās tik «saguris», ka viena durvju roktura vietā viņam rādījās divi, mammai pie auss viņš klusu nodungoja: «Tu tā labā, tu tā sliktā, tu mans mūžs.» Un mammas sejā neviļus iezagās smaids. Man vēl tagad izdodas uzburt tās noslēpumainās trīsas, kad okupācijas gados klusi pie sevis paudām cerību – «savējie sapratīs, ka dziesma ir kliedziens». Mūsu ģimenes mīlestības noslēpums ir noburts maģiskajos vārdos: «Kamēr vien gliemeži skrien, tu piederēsi man vien.» Prieks sasilda, dzirdot, kā dēls starp mašīnām, motoriem, meitenēm atradis savu dzeguzes balsi.
Mēs esam laimīgi, jo pašlaik klasiskās un populārās mūzikas autoru zvaigznājā varam sastapt un vaigā skatīt vairākas spožas zvaigznes. Janvāra sākumā vai ikkatrā radio un televīzijas kanālā, neskaitāmos koncertos skanēja Raimonda Paula melodijas. Rīt,
26. maijā, septiņdesmit piekto dzimšanas dienu svin cits populārās mūzikas grands – Imants Kalniņš.
Ietīsimies rīt akāciju palagā, palaidīsim sirdis vējā un dosimies vienas vasaras dejā ar Imanta Kalniņa mūziku ceļasomā!
