Kartupeļus nopelna paši.
Kartupeļus nopelna paši
Drīz apritēs desmit gadu, kopš Īslīces SOS bērnu ciematā par mammu strādā Olga Lasovska. Pašlaik viņas ģimene ir septiņi bērni vecumā no trim līdz 17 gadiem. Šoreiz viņi saņem “Santa Maria” dāvanas – dažādas marinādes gaļas grilēšanai.
Šajās mājās mamma māca, ka ēšana ir ne tikai māgas piestumšana, tās ir arī rūpes vienam par otru, citam par citu.
Annas pankūkas
Iemācīties gatavot ēst šiem bērniem ir īpaši svarīgi – būs vieglāk iztikt, kad vajadzēs saimniekot pašiem. Olga atzīst, ka varētu sākt rakstīt savu recepšu grāmatu, ko dot līdzi audzēkņiem, aizejot uz jauniešu māju. Un tā būtu nodilušiem vākiem, atzīst Anna.
Kopīgām ēdienreizēm vai uz sarunām vedinošu tējas dzeršanu mājā “Riekstiņi” pulcējas virtuvē, pie apaļā galda dzīvojamā istabā, bet jaukā laikā – āra terasē. Ēst gatavošana nav tikai Olgas pienākums. “Anna prot visu, viņa te dzīvo no sešu gadu vecuma, ir saimnieciska, taupīga. Pēc mēneša meitene pārcelsies uz jauniešu māju Iecavā un sāks mācīties amatu vidusskolā. Iecavā dzīvos arī Kaspars, kurš gatavs Annai maksāt, lai cep pankūkas, jo tās viņai izdodas kā nevienam,” stāsta Olga.
Bez normas
“Riekstiņos” īpaši iecienīta ir Olgas sēņu zupa, stāsta bērni. “Nomizo kartupeļus. Uz pannas apcep burkānus, sīpolus, šampinjonus, liek to visu katlā, vāra, kamēr kartupeļi izjukuši. Uz ēdienu necenšos taupīt, ēdam labi, pērku labu gaļu, desu, savu reizi arī lasi,” atzīst Olga.
Skolas laikā, kad bērni nāk mājās pēc stundām, viņus gaida lielais ēdiens, stāsta Sandra – kartupeļi, mērce, salāti vai zupa, protams, arī saldais. Un ēst var, cik vien gribas, bez normas. Olga uzsver, ka gādā, lai bērniem būtu labi produkti, īsts, zemnieku žāvēts cauraudzis, pienu var dzert, cik vien kārojas, uz maizes likt pašu gatavotu ievārījumu. Tas krājumos vēl no pērnā gada, arī burka marinēto gurķu ir pieliekamajā.
Kad ir jubilejas, šīs ģimenes tante Mārīte Kļaviņa cep tortes, kas viņai padodas gluži vienkārši pasakainas, atzīst bērni. Šomēnes tāda ēsta Annas un Kaspara izlaidumam par godu, arī Olga jubilejā sveikta ar šādu kārumu.
Plāno kopā
Tiekamies mēneša pēdējā dienā, kas ne vienā vien ģimenē ir kritiska, jo nauda jau beigusies, bet līdz algai vēl vairākas dienas. Olga atzīst, ka viņai tā nekad nav: “Ēšanai nepietrūks, kaut arī jūnijā mums bija lieli tēriņi – divi izlaidumi, abiem beidzējiem jaunas drēbes, apavi, visi bērni gāja pie friziera, pucējās. Lielos pirkumus plānojam, apsēžamies tepat pie galda un izrunājam, ko katram vajag – jaku, somu, apavus, rēķinām, kas nav atliekams, kas var gaidīt nākamo mēnesi. Maijā vienojāmies, ka vajadzīgs digitālais fotoaparāts, jūnijā nopirkām datoru, par monitoru samaksāju uzreiz, bet par sistēmbloku norēķināšos līdz gada beigām.”
Kartupeļus paši nopelna, braucot talkā tos novākt. “Staļģenē mums ir draugi, labi saimnieki, kuri piedāvā arī ābolus. Man Ceraukstē ir mazdārziņš, kurā ir ķirši, bumbieres, ābeles, jāņogu, upeņu krūmi – kopā novāksim un izlietosim,” atklāj Olga.
Grib aizbraukt uz jūru
Vasara paies ne tikai ciematā – Sandra vēl dosies pie saimnieka palīgā ogas lasīt, bet Anna un Kaspars šajās dienās jau ir jaunsargu nometnē Ādažos. Pēc tam viņi divas nedēļas pavadīs skautu nometnē “Pelēkie vilki”, bet jaunākie bērni dosies uz “Ronīšiem” pie jūras. Kādu dienu, kad būs jauks laiks, visi kopā aizbrauks uz jūru.
