INTS BIRZKOPS – komponists, kultūras vēstures pedagogs. No 2001. gada septembra strādā ārstniecības iestādē – Neirožu stacionārā – Dzintaros, kur palīdz pacientiem atveseļoties, lietojot mūzikas terapiju.
INTS BIRZKOPS – komponists, kultūras vēstures pedagogs. No 2001. gada septembra strādā ārstniecības iestādē – Neirožu stacionārā – Dzintaros, kur palīdz pacientiem atveseļoties, lietojot mūzikas terapiju
Dzimis rīdzinieks un 2002. gadā varēs svinēt 40. dzimšanas dienu. Dzimtas saknes saistītas ar mūsu rajonu. Inta mammai Mārai Birzkopei Bārbeles pagastā atjaunotas īpašumtiesības uz Ūsiņu mājām un 27 hektāriem zemes. Tēvs Jānis Birzkops – Liepājas domnieks.
Mācījies Rīgas un Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk Ints Birzkops ieguvis divus augstākās izglītības diplomus. Viņš ir gan filologs, gan mūziķis, estrādes ansambļu vadītājs.
Līdz 1991. gadam neklātienē kompozīcijā konsultējies toreizējā Vissavienības kinematogrāfijas institūtā. Rakstījis mūziku Liepājas teātra izrādēm. Pasniedzis kultūras vēsturi Rīgas 49., 85., 93. vidusskolā. VEF kultūras pilī izveidojis mūziķu apvienību «Lietus ceļš», kurā šogad iesaistījušies vairāk nekā 50 interesentu.
Jūs neesat mediķis, tomēr pašlaik strādājat ārstniecības iestādē. Kā var ārstēt mūziķis?
– Neirožu centrs ir slimnīca, kur ārstējas ļoti dažādi cilvēki – gan pieaugušie, gan bērni. Lielākoties viņi šeit ierodas ar psihiatra norīkojumu un viņiem visiem ir nepieciešama palīdzība. Taču garīgo veselību var uzlabot ne tikai ar medikamentiem. Pagaidām esmu vienīgais Latvijā, kas mūzikas terapijā izmanto Dona Kempbela (ASV) metodi. Tās pamatprincipi ir vienkārši – nosakot katra pacienta individuālo muzikālo gaumi, palīdzēt atrast to mūziku, kas atbilstošā dzīves situācijā uzmundrina, iedvesmo, spēcina vai nomierina.
Vai tas tiešām ir iespējams?
– Protams, vienam tas būs Mocarts, citam Tibetas mūku dziesmas, dažam grieķu sirtaki, citam dabas un putnu balsis, bet kādam – dziļš klusums. Tā ir nopietna zinātne.
Svarīgi ir izskaidrot pacientam, kā mūzikas skaļums, ilgums, klausīšanās biežums ietekmē psihi. Lai terapija būtu pilnīga, mūzikas klausīšanās laikā vajadzētu veikt smadzeņu encefalogrammu. Pacients var samelot sev vai terapeitam, bet smadzeņu reakcija būtu objektīvs rādītājs. Diemžēl nepieciešama īpaša un dārga aparatūra, kādas pagaidām Neirožu stacionāra rīcībā nav.
Mūzikas terapiju Latvijā lieto vēl tikai Straupē un Gaiļezera klīnikā. Ārzemēs tā tiek plaši un sekmīgi izmantota neirožu, depresiju slimnieku, arī alkoholiķu un narkomānu ārstēšanā.
Mūzikas terapijas nodarbībās pie jums Neirožu stacionārā vēlas iesaistīties tik daudz pacientu, ka dažiem nākas pat atteikt. Kāpēc tā?
– Lai kaut ko noskaidrotu un ieteiktu, vajadzīgas vismaz četras nodarbības. Tām grūti atrast laiku, ja pacienta ārstēšanai stacionārā atvēlēts tikai desmit dienu, tostarp nedēļas nogale, kad procedūras nenotiek. Cenšos skaidrot, ka pie manis nenāk gluži vienkārši klausīties tīkamu mūziku. Tas ir izziņas un arī pašanalīzes process speciālista vadībā.
Kas šajās nodarbībās notiek?
– Pirmajā reizē pacientam tiek piedāvāts noklausīties stundu ilgu kompaktdisku (1. tests), kurā ir dažādu laiku, tautu, autoru mūzikas paraugu fragmenti. Pacients anketā veic atzīmes, kā viņam šī mūzika patīk vai arī nepatīk. Veicot atbilžu analīzi, cenšos izprast pacienta gaumi un atbilstoši tai otrajai nodarbībai sagatavoju 50 minūšu ilgu mūzikas ierakstu. Klausoties to, pacients anketā atzīmē, kuri skaņdarbi viņu nomierina, veicina relaksāciju vai gluži pretēji – satrauc, cenšoties motivēt kāpēc. Sarunā ar pacientu pārrunājam šīs izjūtas.
Trešās nodarbības sākumā pacients aizpilda anketu, kurā raksturo savu noskaņojumu pirms mūzikas klausīšanās. Seko nomierinoši relaksējoša 20 minūšu ilga ieraksta noklausīšanās. Tas sagatavots pēc pirmajās divās nodarbībās gūtiem secinājumiem. Pēc tam pacients atkārtoti rakstveidā pauž, kā jūtas. Ceturtajā nodarbībā vairāk runāju es, rekomendēju, kādu mūziku neirozes vai depresijas slimniekam ieteicams klausīties dažādās situācijās, kad rodas stress. Parasti mēs saprotamies, ja pacients novērtē, kā mūzika ietekmē viņa pašsajūtu, palīdz to uzlabot.
Vai gadījušies kādi pārsteigumi?
– Nesen stacionārā ārstējās kāda pusaudze. Pretēji iepriekš radītajam priekšstatam atklājās, ka viņai pilnīgi nepieņemami ir smagā roka ritmi. Šai meitenei nācās piemeklēt klasisko mūziku. Mani tas nepārsteidz. Palūkojieties, kas notiek pēc jauniešu diskotēkām, kur lielākoties skan reps, roks un līdzīgi smagi ritmi, turklāt ļoti skaļi! Emocijas uzkrājas, līdz izraujas kā agresivitātes sprādziens – kaušanās, telpu un apkārtnes demolēšana, antisociāla rīcība, vardarbība. To vajadzētu sākt novērtēt.
Kāpēc jūsu interesi saistījusi mūzikas terapija? Tā taču nav vienīgā, ar ko mūziķis varētu nodarboties?
– Pašlaik tā mani ieinteresējusi. Neirožu stacionārā pelnu sev rupjmaizīti, ja atļauts tā izteikties. Iedziļināties mūzikas terapijā mani rosinājuši arī tēva Jāņa Birzkopa pētījumi. Viņš ilgus gadus bija mūzikas pasniedzējs Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Secināts, ka bērni, kuri kopš bērnības dzied, piedalās muzikālos kolektīvos vai nodarbojas ar mākslu, ir gluži vienkārši gudrāki, skolā un studijās vieglāk apgūst zināšanas. Tas saistīts ar smadzeņu attīstību.
Tas ietekmējis arī manu audzināšanu. Nāku no mūziķu dinastijas. Vienas vecmāmiņas brālis diriģējis Toronto simfonisko orķestri, otra vecmāmiņa ilgus gadus bija Liepājas teātra operas trupas repetitore. Tāpēc arī mans galvenais darba lauks ir mūzika, komponēšana, strādāju ar paša izveidoto mūziķu apvienību «Lietus ceļš». Tas ir kamerkoris, kamerorķestris. Pats spēlēju taustiņinstrumentus, dziedu.
Esmu dzirdējusi jūsu komponētās operas sāgas «Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties» ierakstu. Pārsteidzoša mūzika! Taču tā skanējusi tikai vienu reizi – šī gada 3. jūnijā Melngalvju namā Rīgā. Daudzi, iespējams, pat nezina par šāda sacerējuma eksistenci.
– Tas tiešām tā ir, jo šis skaņdarbs ir konkrētu personu pasūtījums, viņu apmaksāts, tāpēc arī netiek plaši tiražēts. «Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties» ir mans šī gada darbs, pamatojoties uz Kārļa Skalbes filosofisko pasaku, tapusi muzikālā interpretācija. Nosaukums «opera sāga» agrāk nav ticis lietots. Tāpēc atļāvos prozas pārlikumu dzejā, Skalbes tēlu brīvu traktējumu, netradicionālu mūzikas elementu savienojumu.
Dziedātāji ir solisti Inga Šļubovska (Ziemeļmeita), Ingus Pētersons (Jūrasbraucējs), Linda Leen (Vabulīte). Es pats esmu iejuties Labsirdīgā lomā un spēlēju taustiņinstrumentus. Teicējs ir aktieris Juris Bartkevičs, soloģitāru spēlē Armands Alksnis. Piedalās kamerorķestris un kamerkoris «Lietus ceļš». Pirmizrādes diriģents bija Ēriks Eglītis.
Tātad ir arī vēl citi privāti muzikāli pasūtījumi?
– Varbūt kādu tas pārsteigs, bet Latvijā ir bagāti cilvēki, kuri ne tikai būvē greznas mājas, iegādājas dārgus auto. Pārtikuši ļaudis pērk arī gleznas, citi gatavi maksāt, lai pasūtītu jaunu mūziku. Mūzikas vēsturē šādu gadījumu ir ļoti daudz, arī Mocarts tēvs un Mocarts dēls ir rakstījuši mūziku konkrētiem cilvēkiem un gadījumiem.
Bauskas rajonā, piemēram, tikai Rundāles pilī var iegādāties kaseti un kompaktdisku «Laika pavēlnieks». Tas ir mans 2000. gadā tapušais pasūtījuma darbs – veltījums hercogam Ernstam Johanam Bīronam, šīs pils suvenīrs. Tā ir barokāla roka oratorija, kurā piedalās solisti, koris, kamerorķestris. Sava mūzika – «Zvirgzdu ezera sonātes» – ir arī Ēdoles pilij, to sacerēju, pamatojoties uz romantisma laika tradīcijām.
Kādus projektus vēl ir realizējusi jūsu izveidotā mūziķu apvienība «Lietus ceļš»? «Lursoft» laikrakstu bibliotēkā atradu informāciju, ka 1999. gadā Francijā, Kannās, MIDEM mūzikas gadatirgū Latviju pārstāvējusi Inta Birzkopa «Baltā rokmesa».
– Tā tiešām ir klasiska mesa – ar latīņu tekstu, deviņās daļās. To izpilda koris, solisti, neliels orķestris, arī rokamūziķi ar sintezatoriem un elektriskajām ģitārām. Daļa šīs mesas radās pirms desmit gadiem. Tā izskanēja 1991. gada festivālā «Liepājas dzintars» un ieguva balvu.
1999. gadā mūziķu apvienība «Lietus ceļš» sagatavoja viendaļīgu koncertprogrammu «Pilns mīlestības laiks». Šī gada februārī uz jau minēto mūzikas gadatirgu Kannās tika nosūtīts kompaktdisks «Millennium music». Pašlaik top mūzikas ieraksts «Savādāki Ziemassvētki». Kopā ar kolēģiem un domubiedriem gatavojam labdarības koncertu, kas notiks 26. decembrī Pēterbaznīcā Rīgā. Savāktos ziedojumus gribu izmantot Neirožu centra bērnu nodaļas pacientu labā. Uz koncertu aicinu arī baušķeniekus, Rīga nav tālu.
