Kad ūdens sasilst līdz +10 grādiem, aktivizējas daudzas zivis, kuras gulēja «ziemas miegā», arī karūsas.
Kad ūdens sasilst līdz +10 grādiem, aktivizējas daudzas zivis, kuras gulēja «ziemas miegā», arī karūsas. Bieži vien tiek diskutēts, kādu ēsmu labāk izmantot karūsu makšķerēšanā.
Tārpi saulē pārvēršas kūniņās
Labus panākumus iespējams gūt gan ar dzīvnieku, gan augu valsts ēsmām. No dzīvnieku valsts ēsmām derēs trīsuļodu kāpuri, baltie gaļas tārpiņi un sliekas (gan mēslu, gan lapu). Dažkārt lieliskus lomus iespējams gūt ar dažādiem ūdenī dzīvojošiem kukaiņiem – spāres kāpuriem, nelielām dēlītēm u. c. Parasti tieši pavasarī par tārpiem pastiprināti interesējas karūsas.
Baltā tārpiņa cieto ādu ieteicams caurdurt pie tā galvas, tad tārpiņi izskatās dabiskāk un vairāk piesaista karūsu uzmanību. Bieži vien mazpieredzējuši makšķernieki atstāj tārpus tiešos saules staros. Pēc dažām stundām tie var pārvērsties kūniņās. Lai tā nenotiktu, jāizrok neliela bedrīte, kurā jāievieto trauciņš ar tārpiem. Savukārt, ja vēlaties, lai tārpiņi paaugtos, tos ieteicams barot ar vārītu olu baltumu vai sēnalām. Jo lielāka ēsma, jo labākas iespējas noķert prāvāku zivi.
Trīsuļodu kāpurus ir iecienījušas daudzas zivis, arī karūsas. Šai ēsmai ieteicams izmantot mazus (12. – 14. numura) un pēc iespējas tievākus āķīšus. Lai kāpurs neiztecētu, tas ir jāizdur cauri galviņai.
«Hamburgeru» karūsas nesmādē
Dažkārt karūsas priekšroku dod «hamburgeram» – uz āķa uzliktiem diviem baltajiem tārpiņiem un diviem trim trīsuļodu kāpuriem. Esmu novērojis, ka uz «hamburgera» karūsas copē pārliecinošāk. Kombinētās ēsmās jeb «hamburgeros» var izmantot arī sliekas un baltos tārpiņus. Vispirms uz āķa jāuzsprauž slieka, bet pēc tam viens vai divi baltie tārpiņi. Protams, makšķernieks pats var variēt ar ēsmām un izvēlēties piemērotāko. Pieredzējuši copmaņi ir sacījuši, ka ļoti labus panākumus iespējams gūt, ja ēsmai ņem vībotņu kāpurus un trīsuļodu kāpurus. Par vībotnēm ir jādomā jau ziemā, jo vasarā to nav. Trīsuļodu kāpurus vasarā iespējams iegādāties zooveikalos.
Karstā laikā, makšķerējot ne pārāk dziļās vietās, iespējams izmantot zilo mušu un pat nelielus sienāžus. Zivis ir pieradušas, ka ūdenī iekrīt dažādi kāpuri un mušas. Lai ēsma labāk grimtu, daži vīri mušai norauj spārnus. Nezinu, vai tas nepieciešams, jo spārni ēsmai dod papildu efektivitāti.
Garšo arī putras un maize
Bieži vien karūsas nevēlas kāpurus un tārpus, viņas var iekārdināt tikai ar augu valsts ēsmām. Ko gan visu izmanto karūsu makšķerēšanai: maizi, dažādas putras, sautētus graudus, makaronus un grūbas!
Vienkāršākā un izplatītākā ēsma ir maizes mīkstums. Tas jāsaspaida, jāpievieno nedaudz medicīniskās vates, un ēsma gatava. Pieredzējuši copmaņi maizei piepilina dažādas eļļas (anīsa, vanilīna, kaņepju vai saulespuķu).
Pazīstu kādu vīru, kurš gatavo maizes un kartupeļu mīklas masu. Loms viņam ir gandrīz vienmēr. Svaigas maizes mīkstumam copmanis pievieno nedaudz tikko vārītu, vēl karstu kartupeli un kārtīgi samaisa, līdz izveidojas viendabīga masa.
Preses izdevumos atrodamas interesantas dažādu putru receptes. Piemēram, nelielā trauciņā zem tekoša ūdens ber mannas putraimus, nepārtraukti maisot. Manna pārvēršas par lipīgu un staipīgu masu. Šai virai var pievienot plaucētas auzu pārslas, dažus pilienus eļļas. Savukārt auzu pārslas pagatavo šādi: lēzenā trauciņā ieber nedaudz auzu pārslu un uzlej tām verdošu ūdeni. Pēc četrām stundām pārslas būs piebriedušas un gatavas makšķerēšanai. Protams, arī auzu pārslām var pievienot kādu no jau minētajām eļļām.
Grūbas karūsas labprāt nobauda, ja tās ir sautētas verdošā ūdenī. Dažas minūtes pirms katliņa noņemšanas no uguns klāt var pielikt saulespuķu raušus vai samaltas grauzdētas saulespuķu sēklas.
Ne asakas vēlot – R. Āķītis
