Attopamies, kad jau par vēlu
Gadījums ar skolotāju, kura vēlas saslimt, man raisa pārdomas arī citādā plāksnē. Labāk sēdēt mājās un nevakcinēties nolēmuši vairāki bibliotekāri, kultūras darbinieki, pašvaldības administrācijā strādājošie, žurnālisti. Manuprāt, nedrīkst izlikties nemanām, kas notiek. Kad televīzijā noklausījos sludinājuma iesniedzējas izstrādāto scenāriju, kā viņa izplānojusi potenciāli pārkāpt likumu un par naudu nopirkt citus likumpārkāpējus, sapratu, ka pedagoģei steidzami vajadzīga psihologa vai psihiatra konsultācija.
Valdība nav modelējusi sabiedrības uzvedību, nav vadlīniju darbam ar alternatīvo uzskatu grupām, izglītošanas procesa nav. Kāpēc cilvēki notic «YouTube» runājošai it kā profesorei, kas klāsta par vakcinācijas briesmām kaut kādā Krievijas miesta tautas namā? Kāpēc notic tādiem murgiem, ka ārstiem mūsu slimnīcās dota pavēle slepkavot? Un to vēl stāsta man, kura pati ar «Covid-19» infekciju biju stacionēta slimnīcā, pati redzēju un izjutu, cik rūpīgi strādāja Bauskas «ātro» dienesta mediķi, cik pašaizliedzīgi un profesionāli par sasirgušajiem gādāja Jelgavas slimnīcas kovidnodaļas personāls!
Vairākām skolotājām vaicāju, vai viņām ir rīkoti kādi semināri, izglītojošas pārrunas ar medicīnas ekspertiem, psihologiem par pašreizējo situāciju, kā izturēt stresu, kāpēc jāvakcinējas, kāds ir vakcīnas sastāvs. Viņas sāka smieties: «Tu esi ārzemju filmas saskatījusies!» Jā, bet te ir rezultāts, kad Ķekavas novadā 60 pedagogi iesniedz atlūgumus, citi meklē iespējas, kā inficēties ar koronavīrusu. Viegli jau ir visus saukāt par muļķiem vai vēl vieglāk – vispār norobežoties. Tomēr mans uzskats ir, kamēr vēl kādu cilvēku varam pārliecināt un atbalstīt, tas jādara; ja nu viņš soctīklu tik ļoti nohipnotizēts, ka kļūst par noziedznieku, tad par vēlu. Un mums jau diemžēl daudz kas par vēlu…
