Mazāk tumsas, vairāk – gaismas!
Rudens jo dienas nekautrējoties nozog «gabaliņu» gaismas, nereti noskurināmies par pēkšņi uznākušo tumsu aiz loga, cits top grūtsirdīgs. Šai tumšajā laikā, jo īpaši pašlaik, kad gana bēdu un raižu apkārt, manuprāt, nevajadzētu sēt un veicināt vēl kādas negatīvas emocijas. Šonedēļ jau pēc dažām dienām klāt Halovīna vakars. Iespējams, vairāki bērni tam gatavojas, varbūt pat iegādātas teju reālistiskas «norautas rokas» un acis, sapirkti citi baisi atribūti. Ne velti galvenie tēli ir ragana un briesmonis jeb monstrs. Kāds, iespējams, izdomājis, kā pēc iespējas šaušalīgāk un «asiņaināk» izkrāsot seju, sazīmēt baisākas rētas. Citi pauž, ka gaida šausmu nakti. Man tas nekādi neliekas kopā. Uzskatu, ka var gaidīt pavasari, Ziemassvētkus, dzimšanas dienu bērnībā, bet šausmas?!
Īpaši šajos laikos, kad sabiedrībā liela daļa ir uzvilkta, citiem varbūt sarukuši vai pazuduši iztikas līdzekļi. Man kā vecākam neliekas prātīgi ļaut bērnam doties tumsā pa nezināmām mājām un zvanīt pie svešu cilvēku durvīm, aiz kurām tu nezini, kas un kādā noskaņā un dvēseles stāvoklī dzīvo. Turklāt neaizmirsīsim arī par komandantstundu!
«Saldumus vai izjokosim!» Tas nav diez ko labdabīgs sauklis. Dzirdēts arī par konfektes nedabūjušu bērneļu izdarībām… Vai Bauskā jau nav gana agresijas? Varbūt nevajadzētu to vēl vairot, biedējot mazus bērnus, sirmgalvjus un citas jūtīgākas personas. Visu taču darām ar mērķi. Būtu labi pavērtēt, vai sauja konfekšu ir izbīļa – sava un citu – vērta? Turklāt latviešiem pastiepta roka nav īpaši raksturīga.
Labāk jau iedegsim gaismu mājās – varbūt ar aromātisku sveci un pēc vasaras smaržojošu tēju, nevis meklēsim bailes! Galvenais, lai pašiem prieks, tomēr allaž svarīgi, lai tas būtu no abām pusēm.
