Būvējam kaķu mājiņas?
Mēs jau ilgi būvējām kaķu namiņus.Vienam restaurējām fasādi, citam – iekštelpas. Ļoti labi tas izskatās. Drīz vien nolēmām kaķu mājas piepildīt ar dažādām ierīcēm. Nu gan izvērtās sacensība, kam būs vairāk iekārtiņu! Vieniem bija smukāki namiņi, bet citiem – vairāk rīku un visvisādu sarežģītu lietu, ar ko gandrīz neviens kaķu mājas īpašnieks nemācēja rīkoties. Tagad kaķu izplatības reģionos un pilsētās mūsu namiņi izskatās pat labāk, nekā domāts. Darbs paveikts, bet kur tad mūsu kaķi? Tie ir beigti. Ak, tikai maza kļūmīte gadījās – aizmirsām viņiem nopirkt barību…
Tā un nekā citādi es uztveru Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Tā ir fantastika, ka gadu desmitiem vēsā mierā netika noteiktas un strikti uzraudzītas veselības nozares prioritātes, bet radīta ilūzija – rūpes par cilvēkiem nozīmē tikai slimnīcu un poliklīniku ēku atjaunošanu. Piepildīšanu ar patiešām labām, dārgām iekārtam, ar ko īsti nav, kam strādāt, jo daudzi mediķi jau sen ir Skandināvijā vai Viduseiropā, jo īpaši jaunie, talantīgie savas nozares pārstāvji.
Tāpēc, ka veselības aprūpes sistēma ir bez sistēmas, tagad neatliekamās palīdzības mediķi un slimnīcu personāls pārstrādājas un izdeg. Manā draugu lokā ir veselības aprūpes nozarē vismaz 30 gadu strādājoša paziņa – valsts ierēdne, kura šogad aizgāja pensijā. Viņa mēģināja manas spontānās rekcijas pieklusināt, apgalvodama: «Esi mierīga, vēl paliek ģimenes ārsti – viņi ir mediķi Latvijā, kuriem cilvēku dzīvība, es ticu, joprojām ir svarīga.» Tas iedrošina, bet vienalga jūtos kā tie kaķi, kura saimnieki aizmirsuši par ēdienu.
