Laika skrējienā nezaudēt cilvēcību
Gads atkal paskrējis, laiks aizlidojis. Šķiet, tikko rakstīju sleju iepriekšējā gadumijā. Kļūstot vecākiem, mūs jo biežāk pārņem sajūta, ka laiks brāžas aizvien ātrāk un ātrāk. Taisnības labad gan jāteic, ka arī jaunieši tikpat bieži man sūdzējušies par laika trūkumu un tā trako skrējienu.
Kā minēts rakstos, arī «Covid-19» pandēmija esot pa savam sagrozījusi mūsu laika uztveri, dzīve rit pavisam citā ritmā. Mums ir daudz darāmā, un nepagūstam visu izdarīt. Pētnieki to nosaukuši par laika spiedienu. Tādējādi mūsu laika uztvere steidzas. Lai vai kā – laika steiga nebūt nav mūsu laikmetam unikāla apjausma; jau senie romieši gadsimtus pirms mūsu ēras lietojuši teicienu «tempus fugit» – ‘laiks skrien’… Nu ko, skrienam tam līdzi, ļaujamies plūsmai vai turamies pretī. Tas nu ir katra paša ziņā. Galvenais, lai skrējienā paveicam to, kas darāms, spējam izbaudīt dzīves un dabas burvīgos mirkļus, saglabāt cilvēcību sevī, citam pret citu. «Bauskas Dzīves» šodienas numurā tālab arī sniedzam nelielu atskatu uz aizejošajā gadā mūsu novados paveikto, arī vēl nepadarīto, piedzīvoto. Lai skrējienā piestājot apjaustu, kas aiz mums paliek.
Tāpat kā pērn, arī šogad neapstāšos teikt paldies Bauskas, Iecavas, Rundāles un Vecumnieku puses radošajiem, darbīgajiem, uzņēmīgajiem cilvēkiem, kas nav atteikušies arī kovidsituācijā kļūt par mūsu ziņu un aprakstu varoņiem! Paldies «Bauskas Dzīves» ārštata autoriem, lasītājiem un atbalstītājiem par sadarbību, arī par ierosinājumiem!
Gads bijis sarežģīts, pat neminot līkločus uzņēmējdarbībā, traumējošs tas bijis cilvēcisko attiecību ziņā – tik daudz savstarpēju ķildu, nesapratnes, dusmu, vilšanās. Tādēļ mans vēlējums jaunajā gadā – visiem spēkiem saglabāt cilvēcību!