Jaungada apņemšanās
Par ko gan janvāra sākumā rakstīt, ja ne par apņemšanos kaut ko izdarīt vai, gluži pretēji, – nedarīt jaunajā gadā?
Protams, biežākās ir apņemšanās dzīvot veselīgāk – pareizāk ēst, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, ievērot darba un atpūtas līdzsvaru. Un, kad nākamā gadumija klāt, – izrādās, kādas nedēļas esam turējušies, tomēr… vāveres ritenis mūs aizrāvis prom no šo apņemšanos īstenošanas.
Lasīju, ka japāņiem jaunā gadā esot tradīcija doties uz templi un zvanīt zvanus, lai ar katru zvana sitienu kāda sliktā lieta cilvēka raksturā un uzvedībā izzustu. Nejēdzīgās īpašības, kas ar zvanu skaņām būtu «jānogalina», kā uzskata japāņi, esot tikai sešas: alkatība, dusmas, stulbums, vieglprātība, neizlēmība, skaudība. Lūk, ja šīs mēs katrs sevī spētu izskaust, ja valsts un pašvaldību pārvaldītāji arī tiktu vaļā vismaz no neizlēmības, cik gads būtu izdevies!
Man un «Bauskas Dzīvei» apņemšanās, kas būtu šogad īstenojama, ir – būt neatlaidīgākiem, prasot atbildes un skaidrojumus no atbildīgajām instancēm. Atzīšos, dažkārt rokas nolaižas, jo tik paredzamas un prognozējamas ir pašvaldības, ministriju un citu valsts iestāžu atbildes. Sūtu jautājumu un jau zinu, kādu vispārīgu, formāli saviņķelētu atbildi saņemšu… Kauns to publicēt. Nez kāpēc atbildīgajiem ierēdņiem nav kauns tās sacerēt? Laikam jau tādu sajūtu kā kaunu nepazīst. Tātad būsim neatlaidīgāki, prasīsim un prasīsim. Atgādināšana varētu arī būt virzītājspēks, un svarīgi ir kustēties uz priekšu – izlēmīgi, gudri, neatlaidīgi, ar entuziasmu.
Apņemšanās allaž ir vērtīgas, tik svarīgi ir atrast pareizo ceļu, kā tās īstenot. Centīsimies. Lai mums visiem izdodas īstenot savu jaunā gada apņemšanos!
