Būt nomodā un mierā
Mūsdienu garīgajam skolotājam Ekhartam Tollem pieder atziņa, par ko šad tad domāju: «Nozīmīgais rodas no mazām lietām, kas tiek godātas un par kurām rūpējas. Ikviena cilvēka dzīve patiesībā sastāv no mazām lietām. Paradokss – nozīmīguma pamatā slēpjas pašreizējā brīža mazo lietu godāšana, jo tajā ir apslēpts liels spēks…»
Pašlaik mēs galvenokārt dzīvojam mazo lietu pasaulē, jo pandēmija mūs norobežo no lielās pasaules. Protams, kļūst apnicīgi katru dienu staigāt pa vieniem un tiem pašiem maršrutiem, garas stundas pavadīt pie datora, attālināti strādājot vai palīdzot mācīties skolasbērniem, neplānot aizraujošus ceļojumus un tikšanās. Bet mazo lietu pasaule ir arī pacietības, iedziļināšanās un vērīguma mācība. Tas varbūt ir diezgan skarbs treniņš iemācīties dzīvot tagadnē – attiecībās ar sevi, citiem cilvēkiem, dabu, Dievu bez liekiem uzslāņojumiem, ko rada steiga, troksnis, nepārvarama vēlme būt pamanītiem, novērtētiem.
Ar apbrīnu raugos uz cilvēkiem, kuri šajā laikā daudz neprāto, kultivējot sevī bailes un apjukumu, bet mazas, ikdienišķas lietas uztver kā diženuma izgaismotas. Katru dienu kilometriem tālu iet uz mazdārziņu, lēni, rūpīgi izzāģē augļu koku zarus, atmodina puķes no ziemas snaudas. Uz dzīvokļu palodzēm diedzē sēklas un katru dienu apmīļo stādiņus. Suni izved pastaigā nevis divas, bet piecas reizes dienā. Mazāk skatās televīziju, lai nevairotu baiļu garu. Citi lasa brīnišķīgas grāmatas un no brīva prāta sociālajos tīklos dalās pārdomās, kas jau atgādina nopietnas recenzijas.
Man un droši vien daudziem tik harmoniski neizdodas dzīvot mazo lietu pasaulē, bet cenšos. Šķiet, galvenais ir nenoliegt tagadni un saglabāt mierpilnu modrību. «Esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam,» sacīja Jēzus. Kalps nezina, kurā brīdī pārnāks saimnieks. Tāpēc viņš paliek modrs, līdzsvarots un mierīgs.
