Kāpēc valdība atvēra skolas?
Šoreiz par skolām un «Covid-19» nerunās vienkāršs reģionālais žurnālists Uldis Varnevičs. Šoreiz atļaujiet citēt Ēriku Feiglu-Dingu – epidemiologu un veselības ekonomistu, kura amatu un sasniegumu saraksts vien aizņemtu lielāku apmēru nekā šī sleja. Varbūt pietiks ar to, ka šo cilvēku kā ekspertu uzaicina tādi mediji kā «Deutsche Welle» un žurnāls «Lancet». Atgādinu, ka Ēriks Feigls-Dings interneta tīklā twitter.com jau 2020. gada janvārī brīdināja, ka «Covid-19» kļūs par globālu pandēmiju, kas ļāva divus mēnešus smieties par viņa prognozi.
«Kad skolas ir atvērtas, skolotāji un skolēni inficējas ātrāk nekā citi iedzīvotāji.» «Jaunākie Francijas dati rāda, ka B117 ir dominējošākais un visvairāk izplatīts bērniem vecumā no 0 līdz deviņiem gadiem. Tas sakrīt ar datiem no Apvienotās Karalistes, kur gandrīz pilnībā dominē B117, kas liecina par vislielāko «Covid-19» sastopamību bērniem. Tas atbilst arī bērnu saslimstības pieaugumam Itālijā un Izraēlā.» «Asimptomātiskiem bērniem vīrusu slodze ir vienāda ar simptomātiskiem, dodot bērniem klusu izplatītāju spējas.» «Dānijas pētījumi liecina – jo vairāk bērnu mājsaimniecībā, jo lielāks risks saslimt ar «Covid-19». Ja mājsaimniecībā ir vismaz divas atvases, risks saslimt ar «Covid-19» ir par 13 procentiem lielāks. Ja trīs un vairāk
bērni – par 42 procentiem lielāks.» Par situāciju ASV: «Kas ir sliktāk par skolas dienu zaudēšanu pandēmijas laikā? Vecāku zaudēšana. Apmēram 40 000 bērnu zaudējuši vecākus no «Covid-19».»
Un tagad jautājums slēgto ēstuvju īpašniekiem un darbiniekiem, visiem citiem, kas nevar strādāt un arī tiem, kuru ikdiena ir ierobežota «Covid-19» dēļ. Kāpēc valdība izlēma nevis ierobežot bērnudārzu darbību, bet gan papildus atvērt skolas?
