«Pastāvēs, kas mainīsies!»
Krievu rakstnieču dueta Ksenijas Baštovajas un Viktorijas Ivanovas fantāzijas triloģija «Tumšais princis» ir sava veida laba pamācība iesācējiem politiķiem par to, kam jāpievērš uzmanība un kas jādara, lai tava valsts būtu sekmīga. Nevis tiem politiķiem, kuriem galvenais iegūt amatu, bet tiem, kuri vēlas patiesi veiksmīgu valsts politiku.
Dažus grāmatā dotos padomus būtu ļoti, ļoti jāņem vērā. Galvenais padoms skan tā: «Sliktākais, ko tu vari izdarīt, ir melot pats sev. Lai kas tavā dzīvē un tavu senču dzīvē notiktu, jūs nedrīkstat viens otram melot.» Meli varbūt var iedvesmot vai nomierināt sabiedrību, bet reizē gan cilvēkiem, gan politiķiem rada nepārliecinošu iespaidu par savām spējām un nepamatotu priekšstatu par to, kā gūt panākumus.
Priekšvēlēšanu periodā pats sliktākais, ko dzirdam no politiķiem un bieži mēģinām iestāstīt paši sev, – ka galvenais nākamās pašvaldības uzdevums ir saglabāt visu labo, kas paveikts. Piedodiet, jaunā pašvaldība taisās karot vai ko darīt? Vai kāda partija ir teikusi, ka plāno nojaukt sporta halles, skolas, atlaist visus darbiniekus, uzart ceļus?
Stāsts par to, ka mums pašlaik ir tik labi, kā nekad nākotnē nebūs, ir meli. Jo gan iepriekš, gan tagad un turpmāk viss atkarīgs no mums pašiem. Nav noslēpums, ka tas, kurš stāv uz vietas un tīksminās par to, cik labi ir tagad, patiesībā sper soli atpakaļ. Pat vēsturisko mantojumu mūsdienās ir iespēja pasniegt interesantāk, aizraujošāk – kā Rundāles novada Mežotnes pilskalnā paveikto.
Prasiet deputātu kandidātiem, ko viņi jaunu izdarīs, efektīvāk paveiks, labāk izplānos! Jau Raiņa Spīdola teikusi: «Pastāvēs, kas mainīsies!» Pieprasīt nemainību ir muļķīgākie un kaitīgākie meli pašam sev, šķiet, neko sliktāku vairs nevar izdomāt.
