Sākumskola – tās ir beigas
Bauskas novada domes deputāti augustā vai pat jau jūlija beigās lems par Mežotnes sākumskolas likteni. Iestādē pagaidām ir pieteikušies 23 bērni, un ir zināms, ka virkni audzēkņu, kas nav pieteikti, vecāki plāno vest uz citām skolām.
Šis notikums ir atbilde tam, kas ir svarīgāks – betons vai cilvēki. Mežotnes sākumskolas ēka ir nesen renovēta, ar labi iekārtotām telpām un nepieciešamo tehniku. No tehniskā nodrošinājuma viedokļa nevajadzētu būt iemesliem, kāpēc skola būtu jāpamet. Tas ir deputātiem dilemmas iemesls – nauda ieguldīta, skola sakārtota, viss it kā ir pareizi, bet ko tagad darīt?
Jāatzīst, ka tās ir savulaik Bauskas novadā veiktās izglītības reformas sekas, kur vienā no plāniem bija pat iezīmēts, ka paliek pāris vidusskolu, pāris pamatskolu, un visas pārējās ir sākumskolas. Pat neņemot vērā tā laika pieredzi. Savulaik Dāviņu ciemā bija sākumskola, un ar to arī izglītības iestādes stāsts beidzās. Publiski izskanējusī ideja – Bārbeles pamatskolas pārvēršana par sākumskolu – kļuva par izglītības iestādes beigu sākumu. Tā tas turpinājās arī Bauskas novadā – Mežgaļu pamatskolas pārvēršana par sākumskolu iznīcināja skolu uzreiz. Mežotnes sākumskola izturībā ir rekordiste, bet ne izņēmums – tas tikai apliecina, ka sākumskolām cilvēki neuzticas un savulaik paustās idejas ir vienkārša izglītības iestāžu likvidācija.
Skola ir gan kvalitatīvi pedagogi, gan labs visa veida personāls. Pārējais nāk pēc tam. Sākumskolas formātā to nodrošināt ir praktiski nereāli – tam nav paredzētas arī mācību programmas. Un nekad nav bijušas paredzētas. Piemēram, dažas vēstures stundas visu mācību gadu – cik nopietni pedagogam tas izskatās?
Sākumskola laukos – tā ir izglītības iestādes agonija. Ātra vai lēna – kā nu kurā gadījumā.
