Izšķirošais ir veids
Ar virtuves nazi var ne tikai atkaulot gaļu vai lieliski sagriezt dārzeņus, bet arī nogalināt. Viss atkarīgs no izmantotāja godaprāta un veida, kā lieto.
Pašlaik ir tik daudz iespēju, kā nodot un saņemt informāciju, ka… prieks un bailes reizē. Lepojos ar mūsu novada iedzīvotājiem, kas nav vienaldzīgi, bet sociālajos tīklos ziņo par krāpniekiem, aizdomīgām personām svešos īpašumos. Citi informē par vietējo ražotāju produkciju. Daudzi nav vienaldzīgi un aicina ziedot asinis vai naudu nelaimē cietušajiem vai slimības nomocītajiem. Internetā paustā ziņa izplatās ātri un plaši. Bet te tomēr ir «divi gali». Arī šeit uzrakstītais nepazūd, arī šajā gadījumā jādomā, ko palaižam pasaulē, – ziedus vai nezāles. Vai paustais citiem nesīs labumu vai postu? Tas pats attiecībā uz komentāriem internetā. Arī savās istabas čībās tu nebūt neesi anonīms.
Plašajām iespējām ir arī ēnas puse. Baisi kļūst, skatoties uz jauniešiem un pat pieaugušajiem, kas šķērso ielu ar acīm telefonā. Varbūt prezidenta apsargs, kas nedrīkst atslābt ne sekundi un kam visam jāseko līdzi?! Žēl arī to, kas, pat pie upes vai restorānā skaistā vasaras dienā nebauda dabas skaistumu un draugu vai tuvinieku tuvumu, bet «virpina» ziņu lentes vai jaunumus sociālajos tīklos. Iespējams, lai aizmirstos, lai «paslēptos»… no īstenības, no neizrunātām sāpēm, no īstā sevis un problēmu risināšanas. Galvenais, nodzīvot šo dienu. Un pēc iespējas vieglāk.
Viss ir lielisks, kamēr nesāk pār mums valdīt un nepadara atkarīgus. Sevis bagātināšanai kaut reizēm, manuprāt, būtu svarīgi izmantot pēc iespējas dažādākus informācijas iegūšanas un nodošanas veidus. Lasīt grāmatas un avīzes papīra formātā, sludinājumus pie veikala un staba, pajautāt ko svešam cilvēkam uz ielas vai parādīt viesim. Tas ir tik interesanti, noderīgi un dzīvi, jo tikai mēs paši izņemam viedtālruni no somas vai ieliekam to atpakaļ, lai netraucēti klausītos sarunbiedrā, redzētu viņa acis, dzirdētu putnu dziesmas fonā un sajustu vēja pieskārienu sejai.