Ar klusuma brīdi, ziedu nolikšanu pie Bauskas aizstāvēšanas kaujās kritušo kapa, ar gājienu un piemiņas plāksnes atklāšanu vakar, 14. jūnijā, sākās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi.
Ar klusuma brīdi, ziedu nolikšanu pie Bauskas aizstāvēšanas kaujās kritušo kapa, ar gājienu un piemiņas plāksnes atklāšanu vakar, 14. jūnijā, sākās Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākumi.
Bauskas ev. lut. baznīcas dārzā pie kaujās kritušo kapa bija pulcējušies gan Latvijas valsts aizsargu organizācijas pārstāvji un viņu tuvinieki, gan kādreiz uz Sibīriju deportētie un arī ļaudis, kas sirdī jūtas dziļi patrioti. Katrs ar savu stāstu atmiņā nolika ziedus un aizlūdza par upuriem.
Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile nolika ziedus un teica paldies sanākušajiem cilvēkiem, kas spējuši “nest tautas vēsturi un būt tās dzīvie liecinieki”. Viņa arī sacīja, ka ir bažas, vai nākamā paaudze to varēs: “Šeit sanākuši vienīgi sirmgalvji, jauno nav. Skolā tiek mācīta vēsture, arī tuvinieki runā par to, kas reiz noticis, taču varbūt, ka darām to par maz.”
Latvijas Aizsargu organizācijas (LAO) Bauskas nodaļas pārstāvis Imants Zeltiņš norādīja, ka ar šo pulcēšanos tiek pierādīts, ka nekas nav aizmirsts un to arī nedrīkst darīt. Viņš uzsvēra, ka aizsargi bija pirmie, kas sāka cīņu ar ļaunuma impēriju – Padomju Savienību. Pēc tam parādījās partizāni, izveidojās leģions un vēl dažādas organizācijas, taču, ja nebūtu okupācijas un represiju, nekas tāds nenotiktu, uzsvēra I. Zeltiņš. Viņš uzskata – patlaban valstī notiekošais norāda, ka aizsargu organizācijai ir jāatdzimst ar jaunu vilni. Bauskā būtu nepieciešams izveidot kaut vai rotu.
Piemiņas plāksne tika atklāta pie Bauskas pilsētas Tautas nama sienas, Kalna ielas pusē. Pēc nakts pārkalšanas darbiem teksts pēc Domes gribas plāksnē mainīts, norādīts vien, ka šeit atradies LAO Bauskas pulka nams. Jāpaskaidro, ka trešdien, 13. jūnijā, pašvaldības komiteju sēdēs deputāti nolēma nepieļaut plāksnes ar iesniegto teksta saturu piestiprināšanu pie pašvaldības īpašuma sienas. Tika norādīts, ka tur drīkst atrasties tikai Bauskas sabiedrībai pieņemams teksts. Deputāti nebija mierā ar vārdiem “ļaunuma impērija” un “nobendēti”. Domstarpības bija arī par gadskaitļiem. Tas nav piemiņas plāksnes cienīgs uzraksts, norādīja deputāts Jānis Teikmanis. Savukārt vides un attīstības komitejas priekšsēdētājs Ģirts Karpovičs uzskatīja, ka šāds teksts ir tīrākā provocēšana. Viņš pieļāva, ka Bauskā varētu būt līdzīgs scenārijs kā Igaunijā, kad aprīļa beigās Tallinā izcēlās plaši nemieri, kuros piedalījās tūkstošiem Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju, kas protestēja pret Bronzas kareivja pārvietošanu. Ģ. Karpovičs arī uzskatīja, ka šādi uzraksti parasti tiek likti uz kapakmeņiem, nevis pie mājas sienām.
Savukārt I. Zeltiņš nav mierā ar deputātu lēmumu un tagad centīsies uzzināt balsojumu, kā arī noskaidrot, kādas partijas cilvēkiem uzraksts ir nevēlams. Viņš pauda arī pārliecību, ka pienāks diena, kad tiks uzlikta īstā plāksne, kā arī laiks, kad Dome šo īpašumu uzdāvās aizsargu organizācijai. Kā paskaidroja LAO priekšsēdētājs Jānis Struģis, kopumā Latvijā bija 48 šādi nami, kas tika uzcelti par aizsargu ziedotiem līdzekļiem un bijis organizācijas privātīpašums. Līdz šodienai tikai vienu – Ventspilī – ir izdevies ierakstīt Zemesgrāmatā. J. Struģis ir pārliecināts, ka aizsargiem jāatgriežas vecajā nišā, jo citādāk Latviju neuzcelt. “Tas, kas notiek mūsu valstī šodien, man nav jākomentē,” norādīja J. Struģis.
