SIA «Iecavas optika» atvērusi filiāli «Ķekavas optika» Rīgas rajona Ķekavas ambulances telpās, informē sabiedrības valdes loceklis Arnis Grundmanis.
SIA “Iecavas optika” atvērusi filiāli “Ķekavas optika” Rīgas rajona Ķekavas ambulances telpās, informē sabiedrības valdes loceklis Arnis Grundmanis.
Priekšrocība – izglītība
Iecavas optikā strādā trīs, Ķekavas sabiedrībā – divi darbinieki. Pagaidām acu ārste Guna Ozola jaunizveidotajā uzņēmumā klientus apkalpo pāris reižu nedēļā. Turpretim novada centrā uzņēmuma dibinātāja A. Grundmaņa dzīvesbiedre daktere (dr.) Inita Bauverte pacientus pēc pieraksta pieņem katru darbdienu. Viņai ir acu ārsta izglītība, turklāt maģistra grāds optometrijā.
“Iecavas optika” sāka darboties 1999. gada 1. janvārī. “Var teikt, ka tas ir ģimenes uzņēmums,” saka A. Grundmanis. Viņa profesija – optiķis. Šajā jomā nostrādāti 12 gadi. Šīs zināšanas ir svarīgas praksē briļļu lēcu un ne tikai izskatīga, bet arī labi “sēdoša” rāmīša izvēlē. Turklāt speciālists klientam var pastāstīt par materiāliem, no kā pagatavoti briļļu ietvari.
Pragmatiski izsver izdevīgumu
SIA “Iecavas optika” darbs optikas preču realizācijā un dr. I. Bauvertes acu ārstes prakse ir atsevišķi. Mediķei ir līgums ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru un veselības apdrošināšanas kompānijām. Tādēļ pakalpojumu pērk valsts, cilvēki vai arī to apmaksā apdrošinātājs.
“Toreiz pieņēmām ļoti pragmatisku lēmumu. Jāpiebilst, pasaulē šāda veida prakse ir norma. Kaut arī finansiāli optika un acu ārsta prakse ir atsevišķi, tās atrodas vienās telpās. Tas savukārt uzņēmumam ir ekonomiski izdevīgāk,” skaidro A. Grundmanis. Pēc tāda paša modeļa tiek veidota arī SIA “Ķekavas optika”. Briļļu lēcu izgatavošana notiek Rīgā, jo uz vietas to veikt esot nerentabli.
Neatpaliekam no Skandināvijas
“Glaukomas sliekšņa diagnostikā izmantojam redzes lauka perimetru,” teic dr. I. Bauverte. Tādēļ savlaicīgi iespējama slimības diagnostika un nosūtīšana pie vajadzīgajiem speciālistiem. Vēl ārste darbā izmanto bezkontakta tonometru, kas nesaskaroties mēra acu spiedienu. Tikai pēc tam var piemeklēt atbilstošākās lēcas, uzsver mediķe. Tāpat šeit ir redzes kompjūters, autorefraktometrs, kas nosaka vai ir “plusi”, proti, tālredzība, vai “mīnusi” – tuvredzība. Ar tautā saukto “spraugas lampu” pārbauda dažādu veidu acs apduļķojumu iespējamību.
“Šajā medicīnas nozarē Latvija iekārtu ziņā neatpaliek no Skandināvijas. Mums, par laimi, acu ārsti pērk pārsvarā jaunu diagnostikas aparatūru,” saka A. Grundmanis.
Palielinās tuvredzība
Darba slodzes pie datora paaugstināšanās dēļ pieaug tuvredzīgo ļaužu, ieskaitot arī bērnu, skaits. Cilvēka acs nav domāta, lai ilgstoši skatītos tuvumā, bet gan tālumā. Sakarā ar asinsrites slimībām palielinās dažādu acu kaišu biežums. “No Eiropas ienāk acu sēnīšu slimības. Tās sekmē antibiotiku lietošana un higiēnas neievērošana, valkājot kontaktlēcas. Tāpēc svarīgi apmeklēt acu ārstu. Jādodas pie speciālista, kurš laikus konstatētu acu slimību un sāktu ārstēšanu. Klientam jārod uzticams acu ārsts. Mediķim ir vislielākā atbildība. Savukārt optikai jābūt pakārtotai mediķim. Šie abi komponenti veido un garantē kvalitāti,” uzsver optometriķis A. Grundmanis.
“Iecavas optiku” apmeklējuši vairāki iecavnieka Ulda Grīvas ģimenes locekļi. “Optikas darbinieki strādā ļoti labi. Mums patīk viņu laipnā attieksme,” atklāj Uldis. Savukārt, tāpat kā U. Grīva, arī 85 gadus vecā iecavniece Ņina Juce nezināja, ka pašvaldība reizi trijos gados maznodrošinātajiem apmaksā briļļu iegādi 30 latu apmērā.
Mazāk televīzijas un datora
Otra rajona optika atrodas Bauskā. SIA “Ozolu optika” pārdevēja Gunta Kupča stāsta, ka uzņēmumā strādā divas optometristes un optiķis. Optometrists apmeklētājam izmēra redzi, pielaiko brilles vai kontaktlēcas. Speciālists nosaka, vai acis ir veselas. Ja konstatē kādu saslimšanu, tad klients tiek nosūtīts pie attiecīgā speciālista. Savukārt optiķis izgatavo acenes. Pašlaik “Ozolu optikā” acu ārsta pakalpojumi nav pieejami. G. Kupča piekrīt, līdzko ģimenē parādās dators, bērniem redze pavājinās. Tam iemesls ir arī ilgā televīzijas skatīšanās un mazkustīgs dzīvesveids.
***
Uzziņai
– Perspektīvo uzņēmējdarbību pamato A. Grundmanis, salīdzinot ar citām valstīm. Viena optika apkalpo:
Itālijā piecus tūkstošus ļaužu;
Vācijā – desmit tūkstošus;
Latvijā – 16 tūkstošus.
– Pavisam Latvijā ir 143 optikas piederumu tirdzniecības vietas.
– Pusei mūsu valsts iedzīvotāju ir problēmas ar redzi. Salīdzinājumam Japānā – 80 līdz 90%.
***
Uzziņai
– Iecavas novada sociālā dienesta (INSD) vadītāja Sigma Strautmale informē, ka INSD reizi trijos gados apmaksā briļļu izgatavošanu 30 latu apmērā maznodro-šinātajiem invalīdiem, pen-sionāriem un bērniem.
