Piedāvājam lasītājiem publikāciju par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu Latvijā un Bauskas rajonā.
Piedāvājam lasītājiem publikāciju par gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu (ATR) Latvijā un Bauskas rajonā.
Uz tikšanos mediju pārstāvjus aicināja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Krūmiņš. Piedalījās Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš, Līvānu novada vadītājs Visvaldis Gercāns, Talsu novada vadītājs Māris Ārbergs un Kandavas novada vadītājs Dainis Rozenfelds, kā arī Arvīds Pīlēģis, Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietnieks, un Ēriks Zunda, SIA «Sigma serviss» direktors.
Galvenās atziņas: administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama. Līdzšinējais pašvaldību iedalījums mantots no padomju laika administratīvās struktūras. Tas bija izdevīgs kompartijas tīkla pastāvēšanai, pēc neatkarības atjaunošanas šis iedalījums nav veicinājis demokrātiskas valsts attīstību.
Reformas mērķis – izveidot attīstīties spējīgas, demokrātiskas vietējās pašvaldības, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.
102 novadi jeb skiču projekts
Balstoties uz izpēti visos 26 Latvijas rajonos, par optimālāko variantu atzīta 102 novadu izveide pašlaik esošo 552 pašvaldību vietā. Par pamatu tam tika ņemti pieci kritēriji: vismaz 5000 iedzīvotāju, nodrošinot ar racionālu izglītības sistēmas funkcionēšanu; attīstības centrs ar 2000 – 25000 iedzīvotājiem (šis daudzums rada lielāku sociālo kapacitāti); ceļu tīkls – virzīts uz administratīvo centru (tas ir kā karkass, kas satur kopā pašvaldību. Pakalpojumu sniegšana un saņemšana ir iespējama, ja ir labi ceļi. Turklāt ceļu uzlabošana atbalstītu šo reformu); attālums no centra līdz pašvaldības robežai 30 kilometru (ierobežojošs lielums. Jāpiezīmē, ka ir administratīvie un pakalpojumu centri, kuri var arī neatrasties vienuviet); individuālā analīze jeb izpēte (tas ir papildu kritērijs).
102 novadu priekšrocības un trūkumi. Priekšrocības: atrisina pašvaldību attīstības problēmas, projekts balstās uz administratīvo teritoriju izpēti, tas sagatavots pēc vienotiem kritērijiem un metodikas, kā arī – tas piedāvā konkrētu un ātru realizācijas scenāriju. Trūkumi: jāpārkārto infrastruktūra. Izstrādājot ATR, tika analizēta Dānijas, Austrālijas, Jaunzēlandes, Somijas, Igaunijas pieredze.
33 novadu projekts
Šāds iedalījums Latvijai ir par lielu. J. Krūmiņš izteicās, ka viņa sirds tam nepieder. Priekšrocība 33 novadiem – šāda mēroga pašvaldības ir Eiropas Savienības valstīs.
Pašreizējās situācijas raksturojums
71 procentā pašvaldību iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2000. Taču kopējais iedzīvotāju skaits, kas dzīvo šajās pašvaldībās, ir tikai 15 procentu no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita. Šāda situācija rada finanšu līdzekļu sadrumstalotību starp nelielajām pašvaldībām. Pašvaldībās ar vairāk nekā 10000 iedzīvotāju izdevumi varas un pārvaldes institūcijām ir Ls 13,30 uz vienu iedzīvotāju, bet pašvaldībās ar iedzīvotāju skaitu, kas mazāks par 700, šie izdevumi sasniedz Ls 24,70.
Izvērtējot informāciju, var secināt – jo lielāks iedzīvotāju skaits pašvaldībās, jo tās veic lielāku tām paredzēto funkciju apjomu un mazāki uz vienu iedzīvotāju ir izdevumi pašvaldību varas un pārvaldes institūcijām.
Ieguvumi no ATR
«Dalīšanās būs kristīgāka,» teica ministrs J. Krūmiņš, raksturojot ATR un tās saistību ar pašvaldību izlīdzināšanas fondu. «Agrāk no pašvaldību izlīdzināšanas fonda gadā saņēmām Ls 200000, tagad šī summa ir Ls 130000, un pēc trim gadiem mums vispār nebūs jāsaņem šī nauda, jo būsim spējīgi attīstīties paši,» tā D. Rozenfelds.
J. Krūmiņš uzsvēra, ka cilvēki ATR priekšrocības neizjutīs uzreiz. Tas nav naudas pelnīšanas instruments, bet iespēja attīstīties, jo pēc ATR «pagasti vairs nebūs atkarīgi no viena gatera, palielināsies novadu atraktivitāte. Viena no reformas pamatnostādnēm ir izglītības nodrošināšana».
D. Rozenfelds uzskata, ka ATR jānotiek jo ātrāk, jo labāk. M. Ārberga viedoklis – «nevajag grozīt likumu, ir jādiskutē», V. Gercāns – «pašvaldībām un Saeimai vēl ir jādiskutē», A. Rāviņš – «ATR jānotiek ātri».
Dalās novadu pieredzē
Novadu pārstāvji atzina, ka pēc vairāku pašvaldību apvienošanas novados ir notikusi jūta- ma attīstība. V. Gercāns uzsvēra, ka ATR ir vitāli nepieciešama. «Kandavas novada izveidi sākām 1996. gadā, noslēdzām 1997. gadā. Līdz šīm pašvaldību vēlēšanām ir izpildīti visi punkti, to ir 21, kuri tika izvirzīti, veidojot Kandavas novadu. Salikām naudu kopā, radās labvēlīga vide investīcijām. Tika strādāts trīs sadaļās – izglītības sfēras uzlabošana, sociālās sfēras uzlaboša- na un līdzekļu piesaiste. Piedalījāmies Pasaules Bankas pilotprojektos,» stāstīja D. Rozenfelds. Viņš arī informēja, ka 50 administrācijas darbinieku vietā pašlaik šajā sfērā strādā 23. Neviens no pārējiem 27 cilvēkiem nav bez darba.
Bauskas rajona gadījums ir īpašs
Reformas nepieciešamība tika pamatota ar izpēti. Bauskas rajonā izveidojusies interesanta situācija. «Bauskas Dzīve» rakstīja, ka 2000. gadā SIA «Reģionālie projekti» veica «Bauskas rajona pilsētu un pagastu pašvaldību apvienošanās (sadarbības) iespēju izpētes projektu». Šī izpēte netika apstiprināta Administratīvi teritoriālās reformas padomē (ATRP), jo rajona Padome pētījumu neatbalstīja.
Uz «Bauskas Dzīves» jautājumu, cik pamatota ir ideja par 102 novadiem, ja vairākos rajonos veiktā izpēte nav oficiāli apstiprināta, Ē. Zunda atbildēja, ka Bauskas rajona Padome lūgusi laiku, lai pati varētu šos izpētes papildinājumus iesniegt, taču šie priekšlikumi neesot saņemti un «100 plus» ir tikai skiču projekts.
Bauskas rajona Padomes Attīstības un plānošanas daļas vadītājs Viesturs Krievāns stāstīja, ka «priekšlikumu iesniegšanas laiks sakrita ar pašvaldību vēlēšanām, mēs nevarējām sniegt šo informāciju, jo nebija zināms pašreizējās rajona Padomes viedoklis. Mēs lūdzām pagarināt šo termiņu līdz 1. jūlijam un šajā laikā arī esam plānojuši attiecīgajai institūcijai iesniegt oficiālus rajona Padomes priekšlikumus, kuri būtu saskaņoti ar Padomes deputātiem». V. Krievāns sacīja, ka Pīlēģa kunga pārstāvētā iestāde oficiāli nav apstiprinājusi termiņa pagarinājumu.
J. Krūmiņš atcerējās Bauskas rajona gadījumu: «ATRP ir pārlieku politizēta un tādēļ radusies šāda situācija.»
«Pēc apvienošanas lielākais pēc iedzīvotāju skaita (34000 cilvēku) būs Bauskas novads, kurā bez pilsētas plānots iekļaut vēl 11 pagastus. «Ja reforma paredz, ka novadā jābūt vismaz vienai vidusskolai, vai jūs domājat, ka Pilsrundālē tā tiks saglabāta?» bažīgs par skolu tīklu pēc reformas ir arī Bauskas rajona Padomes un Rundāles pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Novada teritorija esot noteikta neadekvāti liela un A. Okmanis paredz, ka rajona Padome, neiebilstot pret reformu pēc būtības, piedāvā savu modeli, kurā pašreizējais rajons nebūtu sadalīts kā tagad trijos, bet gan 9 – 12 novados,» lasāms 26. aprīļa laikrakstā «Diena».
Premjera viedoklis
«Ja administratīvi teritoriālā reforma tiks veikta pareizi, tā neskars nevienu cilvēku,» aģentūrai LETA uzsvēra ministru prezidents Andris Bērziņš. «Pareizāk sakot, skars cilvēkus tādējādi, ka cilvēkiem būs ērtāk, un viņi tajās vietās, kur saņēma pakalpojumus, varēs saņemt, iespējams, vēl citus pakalpojumus klāt.»
Premjers arī norādīja, ka reformas īstenošanā ir jābūt ievērotam brīvprātības principam. Ja pašvaldības pašas to nevēlēsies, apvienošanās procesam nav jānotiek līdz ar nākamgad rudenī paredzētajām Saeimas vēlēšanām.
Iepazīstina ar ATR
«Ministrs Jānis Krūmiņš saistībā ar reformu skaidroja Latvijas Pagastu savienības, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un citu institūciju viedokļus. Valdība Saeimai piedāvās trīs reformas modeļus – atstāt pašreizējo administratīvi teritoriālo iedalījumu, konsultantu izstrādāto modeli «100 plus», kā arī Lietuvas modeli – kā administratīvās vienības noteikt rajonus un lielās pilsētas,» ziņo LETA.
Reformu tika plānots pabeigt 1997. gadā, nākamais termiņš bija 2001. gads, pašlaik, saskaņā ar likumdošanu, ir noteikts 2005. gads. Tātad spēles noteikumi tiek mainīti spēles laikā. Ja tiek veikts ATR paātrinātais variants – beigt reformu līdz 2002. gadam –, jāmaina likums.
Pret šādu politiķu rīcību jaušama sabiedrības un daļas pašvaldību darbinieku pretreakcija. Tādēļ posmā, kad notiek aktīvs darbs pie reformas, vienalga, kad tā noslēgsies – nākamgad vai pēc četriem gadiem –, ļoti svarīgi ir informēt sabiedrību.
FAKTI
Reformas nepieciešamība Latvijā:
262 pašvaldībās nav sociālās palīdzības dienesta,
86 procentos pašvaldību nav teritorijas plānojuma,
447 pašvaldības saņem dotācijas no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda,
79 pašvaldībās laikā pēc vēlēšanām pieņemti nelikumīgi lēmumi.
Iedzīvotāju ieguvumi reformas rezultātā:
pieejamība visiem likumos noteiktajiem pašvaldības pakalpojumiem augstākā kvalitātē,
jaunas darba vietas, dažādotas ekonomiskās aktivitātes iespējas,
iedzīvotāji iegūs demokrātiskāku pašvaldību,
iedzīvotāju intereses aizsargās spēcīgāka, liela mēroga pašvaldība, tas dos lielāku sociālo drošību, sava novada spēka izjūtu.
Bauskas rajons pēc administratīvi teritoriālās reformas
Tagadējā Bauskas rajona teritorijā paredzēts izveidot trīs novadus:
Bauskas novadu (Viesturu, Svitenes, Rundāles, Īslīces, Gailīšu, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Mežotnes, Dāviņu pagasts, daļa Vecsaules pagasta un Bauskas pilsēta),
Iecavas novadu (Iecavas pagasts),
Vecumnieku novadu (Vecumnieku, Stelpes, Bārbeles, Skaistkalnes pagasts, daļa Vecsaules pagasta, kā arī Valles un Kurmenes pagasts Aizkraukles rajonā).
***
Godātie lasītāji! Aicinām arī jūs izteikt savu viedokli par administratīvi teritoriālo reformu jaunizveidotajā avīzes rubrikā «Reforma nāk!».
Kādas pārmaiņas varētu ieviest plānoto novadu izveide Bauskas rajonā, kā tas iespaidos jūsu dzīvi – dalieties pārdomās ar citiem rajona iedzīvotājiem. Jūsu viedoklis tiks publicēts laikrakstā!
Vēstules adresējiet «Bauskas Dzīves» redakcijai: Bauskā, Rīgas ielā 51, LV-3901.
