Bārbeles un Skaistkalnes pagasta padomes deputāti un iedzīvotāji ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību reformu departamenta vecāko referenti Veroniku Jurču tikās Bārbeles tautas namā 11. maijā.
Bārbeles un Skaistkalnes pagasta padomes deputāti un iedzīvotāji ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Pašvaldību reformu departamenta vecāko referenti Veroniku Jurču tikās Bārbeles tautas namā 11. maijā.
“Bauskas Dzīve”, ierodoties Bārbelē, vietējos un skaistkalniešus sastapa pulcējamies pie pašvaldības ēkas. Tautas nama centrālā ieeja bija slēgta. Bārbelieši sprieda, ka viņi nav gaidīti. Kāda sieviete šūmējās par to, kāpēc sapulču nav bijis ziemā. Tad iedzīvotājiem bija daudz brīva laika. Tagad laucinieki ir aizņemti dārza darbos.
No viedokļiem nav jākautrējas
V. Jurča ieradās Bārbelē pēc sarunām par novadu veidošanu ar Kurmenes un Valles pagastu pārstāvjiem Aizkraukles rajonā. Kopā ar viešņu ieejot tautas nama zālē, “Bauskas Dzīve” ieraudzīja, ka sagatavots galds pašvaldību pārstāvjiem. Krēsli iedzīvotājiem nebija salikti. Tādēļ ļaudis sasēdās uz apmales pie sienas un uz krēsliem zāles malā. Lai labāk dzirdētu sarunas, aptuveni 30 bārbeliešu un skaistkalniešu pēc brīža savus krēslus pienesa tuvāk apspriežu galdam.
Tikšanās sākumā izveidojās neveikla situācija. Bārbeles pagasta padomes priekšsēdētājs Oskars Reķis norādīja, ka sarunas domātas tikai deputātiem. Tas izbrīnīja vietējos iedzīvotājus. Ministrijas pārstāve steidzās teikt, ka viņa pirmo reizi ir tik lielas auditorijas priekšā. Esot patīkami, ka iedzīvotāju un preses uzmanība ir liela. No viedokļiem par reformu nav ko kautrēties vai baidīties, tā V. Jurča.
Vecsaules novads – nereāls
Ierēdne klātesošajiem stāstīja, ka RAPLM līdz jūnijam iesniegs Ministru kabinetam (MK) apstiprināšanai administratīvi teritoriālā iedalījuma jeb Latvijas novadu karti. V. Jurča kopā ar ministrijas valsts sekretāres vietnieku Arvīdu Pīlēģi iepriekš Bārbeles, Skaistkalnes, Vecumnieku, Stelpes, Valles un Kurmenes pašvaldību par apvienošanos konsultēja 30. martā Vecumniekos. Tad pret iekļaušanos Vecumnieku novadā bija tikai Bārbeles pašvaldības pārstāvji, sacīja V. Jurča.
Savukārt padomes pērn, 21. decembrī, pieņemtais lēmums par Vecsaules novada veidošanu ar Dāviņiem, Vecsauli un Skaistkalni nav reāls. Jaunveidojamai pašvaldībai nav atbilstīgas ceļu sistēmas. Tādēļ pirms novadu kartes apstiprināšanas Ministru kabinetā V. Jurča vēlējās uzzināt, vai vietējo deputātu nostāja nav mainījusies.
Jābeidz ākstīties
Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš sacīja, ka pašlaik ir divas iespējas. Proti, jābeidz ākstīties un jāturpina reforma vai jāpaliek tādā pašā statusā kā līdz šim.
Atbilstīgi pašvaldību reformas 102 novadu modelim sešu pašvaldību (Skaistkalnes, Bārbeles, Stelpes, Vecumnieku, Valles un Kurmenes pagasta) apvienošanās izpētes projektam 2003. gadā jau iztērēta valsts mērķdotācija, apmēram 15 tūkstoš latu, atgādināja Skaistkalnes priekšsēdis. Viņš jautāja, vai ministrijas vadībai ir mugurkauls? Vilcinoties vēl ilgāk, šis process pieņem bezjēdzīgu gaitu. Kā zināms, pašvaldību reforma ar dažādiem panākumiem un intensitāti Latvijā rit jau gandrīz 13 gadu.
No nākotnes nebaidās
Veidojot novadu, jāņem vērā divi nozīmīgākie kritēriji. Proti, iedzīvotāju skaits un budžeta pienesums jeb līdzekļu nepieciešamība uz vienu pašvaldības iedzīvotāju. Tagad Stelpei trūkst Ls 41, Bārbelei un Kurmenei – Ls 34, Skaistkalnei – Ls 33, bet Vallei – Ls 22. Savukārt Vecumnieku pagasta budžetā šis naudas minimums ir nodrošināts. Ja apvienojas četras rajona pašvaldības, jaunizveidojamā novada finanšu minimumam uz vienu iedzīvotāju trūks vien Ls 14. Savukārt, ja apvienojas seši pagasti, trūks Ls 16,4.
Skaistkalnes pašvaldība vēlas apvienoties Vecumnieku novadā ar četrām rajona vietvarām, tā J. Kalniņš. Sliktākajā gadījumā skaistkalnieši piekrīt veidot novadu arī kopā ar Valli un Kurmeni. J. Kalniņš no nākotnes nebaidās. Viņš uzskata, ka reformas rezultātu veidos iedzīvotāju attieksme un darbs.
Nepamatotas bažas
Bārbeles pagasta padomes deputāte Skaidrīte Auziņa izteica bažas par to, vai pēc novada izveides nelikvidēs Bārbeles pamatskolu. Pašlaik pagasts jau ir zaudējis mežniecību pērn veiktās Valsts meža dienesta reformas dēļ. Turklāt nesen valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” Dienvidu elektriskie tīkli likvidēja Bārbeles tīklu rajonu. V. Jurča atbildēja, ka līdz šim nevienā novadā nav aizvērta kāda izglītības iestāde. Tieši pretēji, pie mācību iestādēm tiek celtas sporta zāles. J. Kalniņš norādīja, ka Bārbeles tīklu rajonu, iespējams, nelikvidētu, ja pašvaldība būtu lielāka. Novads pārstāvēs vairāk cilvēku un plašāku teritoriju. Tādēļ vietvarai būs lielāks spēks, kas svarīgos brīžos ir izšķirīgi.
Trūkst politiskas drosmes
O. Reķis sacīja, ka komandai par apvienošanos jānāk no ministrijas. Ņemot vērā, ka priekšsēdētāju par savu pārstāvi ievēlējuši iedzīvotāji, RAPLM ierēdne rosināja O. Reķi būt politiski drosmīgam. Taču padomes vadītājs tam nepiekrita. Viņaprāt, reforma ir sasteigta. Tai jābūt plānotai valstiski un ar koordinētu ministriju sadarbību.
Bārbeles pagasta padomes deputāts Ilgars Krauze atgādināja: “Iedzīvotāju ienākumu nodoklis veido lielāko pašvaldības budžeta daļu. Tādēļ vietvaras attīstību nosaka trīs aspekti: cilvēku resursi un izglītība, finanses un tehniskās iespējas. Bārbelē kopš 2001. gada administratīvie izdevumi ir palielinājušies no 21 līdz 40 tūkstošiem latu gadā.” Tādēļ reforma noteikti ir vajadzīga. Diemžēl valdības vilcināšanās un pašvaldību neizlēmības dēļ pārmaiņas kavējas. I. Krauze iestājas par četru rajona pagastu apvienošanos. Viņam pieļaujams šķiet arī 102 novadu modelis, kurā Vecumnieku novadā ir seši pagasti.
Jānis Bračka, Bārbeles pagasta padomes deputāts, jautāja: “Ko mēs mazi, pliki darīsim?” Viņš ir par četru pagastu novadu, neizslēdzot divu Aizkraukles rajona pagastu pievienošanos.
Nesniedz pamatotu atbildi
Bārbeliete Ivita Elksne piekrita Skaistkalnes pagasta padomes vadītāja J. Kalniņa viedoklim. Viņa nesaprata Bārbeles pašvaldības vadītāja O. Reķa nostāju. I. Elksne piekrīt četru rajona pagastu veidotam novadam. Arī Anita Piebalga nesaņēma pamatotu O. Reķa atbildi par to, ka Bārbele bez ražošanas varētu pastāvēt viena pati.
Vietējais iedzīvotājs Romāns Karols norādīja, ka Bārbeles pagasts nevar pastāvēt. Pašvaldībai pusi no gada budžeta līdzekļiem dod valsts. Savukārt tai nav pienākuma uzturēt šo vietvaru. Kāds klātesošais ierosināja Bārbelei vairs nedot līdzekļus no Izlīdzināšanas fonda. Tad ātri redzētu – grib vai negrib apvienoties. R. Karols ir par četru rajona pagastu apvienošanos.
Kāda iedzīvotāja V. Jurčai jautāja, vai novada vadība nekļūs nepieejama. Ierēdne atbildēja, ka apmēram četri cilvēki paliks vietējā pagasta pārvaldē jeb pakalpojumu punktā. Savukārt Domes priekšsēdētājam, kā tas ir pašlaik, darbdienu noteiktās stundās būs paredzēts iedzīvotāju pieņemamais laiks. Arī turpmāk pašvaldības atbildēs uz ļaužu iesniegumiem.
Zaudēs dotācijas
Kas notiks tad, ja vairākums pagastu būs pieņēmuši lēmumu par apvienošanos novadā, bet viens paliks pret, jautāja kāda vietējā. V. Jurča atbildēja, ka Latvijas novadu kartē, kas jāizveido līdz 18. maijam, baltu plankumu nepaliks. Bārbeles pagasts būs iezīmēts kādā no novadu variantiem. Pēc kartes apstiprināšanas MK pagasts novadam būs pievienots administratīvā kārtībā. Iedzīvotājiem 2009. gada pašvaldību vēlēšanās būs jāiet balsot uz novada vēlēšanu iecirkni piespiedu kārtā. Taču 100 tūkstoš latu mērķdotāciju pagasts, kurš nepiekrita apvienoties, nesaņems. Turklāt visas pārējās novadā iesaistītās pašvaldības iegūs tikai pusi no tās. V. Jurča piebilda, ka dotācijas garantē likums. To prognozējamo daudzumu Saeima iekļauj valsts gada budžetā.
Noklausījusies deputātu un iedzīvotāju viedokļus, V. Jurča prognozēja trīs pagastu apvienošanas variantus. Pirmais, Bārbele novadu veido kopā ar Skaistkalni. Otrais, apvienojas četras rajona pašvaldības. Trešais, Vecumnieku novadā iesaistās visas sešas minētās vietvaras, kā tas bija paredzēts 102 novadu modelī. Galējais modelis būs zināms pēc 18. maija.
