Nozīmīgu lēmumu par Iecavas novada bāriņtiesas sastāva reorganizāciju pašvaldība pieņēma 11. jūlija sēdē.
Nozīmīgu lēmumu par Iecavas novada bāriņtiesas sastāva reorganizāciju pašvaldība pieņēma 11. jūlija sēdē.
Lai nodrošinātu efektīvu bāriņtiesas darbu, kā arī, ņemot vērā lielo darba apjomu, deputāti nolēma bāriņtiesas sastāvu reorganizēt, nosakot vienam bāriņtiesas loceklim pilnas slodzes darba laiku.
Novada Dome apstiprināja arī bāriņtiesas locekļu, kas savus pienākumus pilda noteiktu stundu skaitu mēnesī, amata aprakstu. Individuāli katram līdzšinējam bāriņtiesas loceklim amata apraksts izstrādāts 1997. gadā. Savukārt bāriņtiesas priekšsēdētāja pienākumi un tiesības apstiprinātas jaunā redakcijā.
Būs pieejama iedzīvotājiem
Pašlaik vakanta ir viena no piecām bāriņtiesas locekļu vietām, teic bāriņtiesas priekšsēdētāja Linda Majore. Lai varētu izsludināt pieteikšanos uz pilnas slodzes darba vietu, novada Dome noteica amatalgas likmi šai štata vienībai – 80 procentu no bāriņtiesas priekšsēdētāja darba samaksas. Tas nozīmē, ka mēneša amatalga bāriņtiesas loceklim būs Ls 414 pirms nodokļu nomaksas.
Iecavas novada Domes veselības un sociālās komitejas pārstāvis Atis Avots skaidro, ka nozīmīgākā pārmaiņa – turpmāk bāriņtiesa darba laikā būs pieejama katram iedzīvotājam.
Īpaša uzmanība bērniem
Savukārt Sergejs Mašiņenkovs, veselības un sociālās komitejas priekšsēdētājs, atgādina: “Kā jau gada sākumā akcentējām, šogad īpašu uzmanību pievērsīsim darbam ar bērniem un ģimenēm. Bāriņtiesas struktūras reorganizācija ir tikai viens darbs no pasākumu kopuma, ko esam iecerējuši īstenot.
Pārmaiņas atslogos bāriņtiesas priekšsēdētāju no notāra funkciju pildīšanas. To veiks jaunais loceklis, kuru pieņems uz pilnu slodzi. Tas uzlabos un pilnveidos bāriņtiesas, kas ir pašvaldības aizbildnības un aizgādnības iestāde, darbību.”
Strādās ar riska ģimenēm
“Gribam precīzi un efektīvi sadalīt pienākumus starp bāriņtiesas locekļiem. Pirms L. Majores ievēlēšanas amatā šī gada 10. janvārī, pašvaldības bāriņtiesas vadītājas un juristes pienākumus pildīja Gita Kravala. Droši vien tas nebija viegli, jo darāmā apjoms pieauga un dažbrīd izpalika kvalitatīva pieeja kādai no jomām,” teic deputāts Arnis Grundmanis. Taču valsts (Bērnu un ģimenes lietu ministrija, izstrādājot virkni normatīvo dokumentu, ieskaitot šogad, 22. jūnijā, Saeimā pieņemto jauno Bāriņtiesas likumu) liek koordinēt un ieviest pārmaiņas.
Tā kā Iecavas novadā nav zvērināta notāra, bāriņtiesas pienākums ir atbilstīgi Civillikumam sniegt arī palīdzību mantojuma lietu kārtošanā, nodrošināt tā apsardzību, veikt dažādu veidu apliecinājumus. Pieaugot notariālo un citu apliecinājumu skaitam, bāriņtiesas darbs vairs nebija tik kvalitatīvs, tādēļ L. Majore vērsās ar lūgumu mainīt viena bāriņtiesas locekļa statusu. Turpmāk uz pilnu laika slodzi izvēlētais darbinieks atbrīvos priekšsēdētāju efektīvākam darbam ar riska ģimenēm. To skaits Iecavas novadā ir ap 120.
Nepieciešama izglītība
Jaunā bāriņtiesas locekļa, kurš strādās uz pilnu slodzi, amata pretendentam jāatbilst likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” 7. pantā norādītām prasībām, jo līdz 2007. gada 1. janvārim ir spēkā pašreizējais likums. Turklāt mēs gribētu redzēt pretendentu ar vismaz pirmā līmeņa juridisko izglītību, norāda S. Mašiņenkovs.
A. Grundmanis teic, ka novada bāriņtiesas locekļa brīvā vieta jāaizpilda pēc iespējas ātrāk. Šo jautājumu deputāti skatīja veselības un sociālās komitejas sēdē vakar, 18. jūlijā. Pēc pašlaik spēkā esošās likumdošanas bāriņtiesas locekļus ievēl pašvaldības deputāti. Pretendentus var izvirzīt bāriņtiesas priekšsēdētāja vai tautas kalpi.
Iegūs visas puses
Pēc reorganizācijas bāriņtiesas priekšsēdētāja L. Majore varēs lielāku uzmanību vērst audžuģimeņu un atbalsta saimju izveidei novadā, kā arī uzticības personu atrašanai bērniem. S. Mašiņenkovs norāda: “Audžuģimene bārenim vai bez vecāku gādības palikušajam bērnam nodrošina aprūpi līdz brīdim, kad bērns var atgriezties savā saimē vai, ja tas nav iespējams, tiek adoptēts, vai viņam nodibināta aizbildnība.”
Pašvaldība nevar veidot audžuģimenes, taču tā var veicināt un radīt nosacījumus cilvēkiem, kuri jūt aicinājumu palīdzēt bērniem atrasties nevis aprūpes iestādē, bet augt ģimenisko tradīciju garā, saka A. Grundmanis. Tādēļ Iecavas novada Dome šī gada 14. martā piešķīra ikmēneša pabalstu bērna, kas ievietots audžuģimenē, uzturam valstī noteiktās minimālās algas apmērā (Ls 90), precizē L. Majore. Audžuģimene saņem arī valsts ikmēneša atlīdzību (Ls 80). Savukārt pašvaldība ieekonomēs daļu līdzekļu, ko pašlaik maksā par nepilngadīgā uzturēšanu bērnunamā (mēnesī vairāk nekā Ls 170).
Protams, vislielākais ieguvējs būs bērns. Taču arī sabiedrībai būs labums, jo audžuģimene savu atvasi dzīvei sagatavos labāk nekā aprūpes iestāde, uzskata S. Mašiņenkovs. A. Avots piebilst, ka iespējas dzīvot audžuģimenē morālais ieguvums nav novērtējams.
